Pēc dzemdībām ķermenis ir paveicis milzīgu darbu. Nav svarīgi, vai tās bija vaginālas dzemdības, dzemdības ar medicīnisku palīdzību vai ķeizargrieziens, atgriešanās pie fiziskām aktivitātēm nav sacensība. Svarīgākais ir nevis tikai tas, kad sākt vingrot pēc dzemdībām, bet gan kā atgūt spēku, netraucējot dzīšanai, zīdīšanai, miegam un pielāgošanās laikam jaunajai ikdienai.
Daudzām sievietēm maigas kustības ir iespējamas jau drīz pēc dzemdībām, reizēm pat pirmajā dienā. Taču slodzes veids un intensitāte ir būtiskāka par konkrētu datumu kalendārā.
Aptuvens pēcdzemdību vingrojumu plāns varētu būt šāds:
Šie ir orientieri, nevis termiņi, kas obligāti jāizpilda. Sarežģītas dzemdības, lieli plīsumi, infekcija, paaugstināts asinsspiediens, sāpes iegurnī, dzemdes noslīdējuma simptomi vai citas pēcdzemdību komplikācijas var būtiski mainīt atveseļošanās tempu.
Ja neesat droša, cik ātri sākt vingrot pēc dzemdībām, pārrunājiet to ar savu vecmāti, ginekologu vai fizioterapeitu, kurš specializējas sieviešu veselībā.
Staigāšana pēc dzemdībām ir viens no drošākajiem veidiem, kā pakāpeniski atsākt kustēties. Tā uzlabo asinsriti, mazina stīvumu un sniedz iespēju kaut uz brīdi iziet svaigā gaisā.
Sākumā pietiek ar pavisam mazumiņu. Piecu minūšu pastaiga līdz tuvākajam krustojumam var būt gana. Citā dienā spēka pietiks tikai dažiem apļiem pa dzīvokli, kamēr vārās tējkanna. Arī tas ir sasniegums.
Palieliniet slodzi lēnām:
Pēc ķeizargrieziena sākumā var būt nepatīkami iztaisnoties vai piecelties no gultas. Klepojot, smejoties vai ceļoties, rētu var maigi pieturēt ar spilvenu. Bieži ērtāk ir vispirms pagriezties uz sāniem un tikai tad piecelties, nevis strauji sēsties augšā.
Grūtniecības laikā iegurņa pamatnes muskuļi mēnešiem ilgi balstīja augošo dzemdi un bērniņu. Vaginālās dzemdībās tie tiek ievērojami izstiepti. Arī pēc ķeizargrieziena šie muskuļi nav jāaizmirst, jo grūtniecība pati par sevi ietekmē iegurņa pamatni.
Tāpēc pelvīnas grīdas vingrinājumi jeb iegurņa pamatnes vingrinājumi ir piemēroti gandrīz ikvienai pēcdzemdību atveseļošanās programmai.
Šie muskuļi balsta urīnpūsli, zarnas un dzemdi. Ja tie ir novājināti, var rasties urīna nesaturēšana klepojot, skrienot vai ceļot autokrēsliņu. Dažkārt jūtams spiediens, smagums vai velkoša sajūta makstī, īpaši dienas beigās. Tā ir zīme samazināt slodzi un pieteikties uz konsultāciju pie speciālista.
Kegela vingrojumi ir vienkārši, tomēr svarīga ir pareiza tehnika.
Kad muskuļi kļūst stiprāki, pakāpeniski palieliniet noturēšanas laiku līdz 10 sekundēm. Var pievienot arī ātrās kontrakcijas: sasprindziniet un atslābiniet muskuļus 10 reizes pēc kārtas.
Nevajag regulāri trenēties, apzināti apturot urīna strūklu tualetē. Tas var traucēt urīnpūšļa pilnīgai iztukšošanai. Šo sajūtu drīkst izmantot vienreiz, lai saprastu, kurus muskuļus aktivizēt, bet turpmāk kegela vingrojumus veiciet ārpus tualetes.
Lai vingrojumi neaizmirstos, piesaistiet tos ikdienas paradumiem: vienu piegājienu zīdīšanas laikā, vienu zobu tīrīšanas laikā, vēl vienu vakarā, kad bērniņš beidzot ir aizmidzis.
Grūtniecības laikā bieži veidojas atstarpe starp taisnajiem vēdera muskuļiem. To sauc par vēdera diastāzi. Tā nav slikta fiziskā forma un nenozīmē, ka vēders ir neatgriezeniski mainījies. Tas nozīmē vien to, ka vēdera sienai nepieciešams laiks un mērķtiecīga slodze.
Pēc pirmajām atveseļošanās dienām var veikt vienkāršu vēdera diastāzes pārbaudi mājās:
Ja atstarpe šķiet platāka par divu pirkstu platumu vai, ceļoties, klepojot un vingrojot, vēdera vidū veidojas izteikta izspīlēšanās vai „jumtiņš”, dziļajiem vēdera muskuļiem vajadzīga papildu uzmanība. Pirkstu tests ir tikai aptuvens orientieris, jo svarīga ir arī audu stingrība un vēdera sienas spēja noturēt slodzi.
No klasiskajiem vēdera preses vingrojumiem, pilniem plankingiem un intensīviem vēdera treniņiem labāk atturēties, līdz kustības var veikt bez vēdera izspiešanās pa viduslīniju. Precīzāku izvērtējumu sniegs fizioterapeits.
Mērķis nav intensīvi trenēt redzamos vēdera muskuļus, bet gan atjaunot dziļo muskuļu, īpaši šķērseniskā vēdera muskuļa, darbību.
Izmēģiniet šādus vingrinājumus pēc dzemdībām:
Lēni un kontrolēti vingrojumi šajā posmā ir daudz vērtīgāki par ātru un smagu slodzi.
Kad pastaigas, elpošanas vingrojumi un iegurņa pamatnes aktivizēšana vairs nerada diskomfortu, var pakāpeniski papildināt pēcdzemdību vingrinājumus. Mērķis ir atgūt spēku ikdienai: bērna celšanai, veļas groza pārnēsāšanai, piecelšanai no grīdas un ratiņu stumšanai.
Sākumā labi piemēroti ir:
Treniņam nav jāilgst stundu. Desmit minūtes regulāras, saprātīgas kustības bieži dos vairāk nekā 45 minūšu smaga slodze, pēc kuras sāp viss ķermenis un pietrūkst spēka nakts celšanās reizēm.
Pēc grūtniecības locītavas un saistaudi vēl kādu laiku var būt vaļīgāki, īpaši zīdīšanas laikā. Miega trūkums arī ietekmē organisma spēju atjaunoties. Šis nav laiks, lai kādam kaut ko pierādītu.
Pirmajās nedēļās labāk izvairīties no:
Par skriešanu daudzas sievietes var sākt domāt ne agrāk kā apmēram 12 nedēļas pēc dzemdībām, bet bieži vien vēlāk. Pirms tam būtu jāspēj ātri iet, pietupties, viegli palēkties un veikt ikdienas darbus bez sāpēm, urīna noplūdes, smaguma sajūtas iegurnī vai citiem simptomiem.
Ķermenis parasti gana skaidri signalizē, ja temps ir pārāk straujš. Galvenais ir šos signālus neignorēt.
Samaziniet slodzi un konsultējieties ar speciālistu, ja parādās:
Ja asiņošana pēkšņi kļūst ļoti stipra, rodas stipras sāpes, sāpes krūtīs, elpas trūkums, vienas kājas pietūkums vai strauji pasliktinās pašsajūta, nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība. Latvijā zvaniet uz 113 vai 112. Uzticieties savai sajūtai, ja kaut kas šķiet neparasts.
Mērena fiziskā slodze pēc dzemdībām parasti nesamazina piena daudzumu un nepadara mātes pienu mazulim nepatīkamu. Pēc parasta treniņa nav nepieciešams pienu atslaukt un izliet.
Lai kustēšanās būtu ērtāka, noder daži praktiski ieteikumi:
Ja šķiet, ka piena ir mazāk, pārrunājiet situāciju ar vecmāti, zīdīšanas konsultantu vai ģimenes ārstu. Bieži vien problēma nav pati vingrošana, bet gan nepietiekama ēšana, dzeršana vai atpūta.
Kustības neatrisinās katru grūto dienu un neaizstāj ārstēšanu, ja emocionālā pašsajūta ir smagi traucēta. Tomēr regulāras, maigas aktivitātes var uzlabot miega kvalitāti, vairot enerģiju, mazināt spriedzi un palīdzēt vieglāku pēcdzemdību depresijas simptomu gadījumā.
Pastaiga ar ratiem dažkārt ir īsts atelpas brīdis. Arī piecas minūtes stiepšanās, kamēr mazulis guļ blakus uz sedziņas, var palīdzēt sajusties labāk. Tas nav tikai par muskuļiem. Tā ir iespēja atcerēties, ka līdzās mammas lomai jūs joprojām esat arī jūs pati.
Ja ilgstoši jūtaties nomākta, ļoti satraukta, atsvešināta no bērniņa, nespējat tikt galā ar ikdienu vai parādās biedējošas domas par kaitējumu sev vai kādam citam, sazinieties ar ģimenes ārstu, ginekologu, vecmāti vai psihiskās veselības speciālistu. Ja pastāv tūlītējs apdraudējums, zvaniet uz 113 vai 112.
Grūtniecība ilga apmēram deviņus mēnešus, un arī ķermeņa atjaunošanās prasa laiku. Dodiet sev vismaz deviņus mēnešus, lai pielāgotos un atgūtu spēkus, vienlaikus pieņemot, ka dažas pārmaiņas var prasīt vēl ilgāku laiku.
Nav balvas par ātrāko atgriešanos pirmsgrūtniecības džinsos. Tie nav labs rādītājs tam, cik labi jūtas jūsu ķermenis.
Visvērtīgākie vingrinājumi pēc dzemdībām ir tie, kas palīdz justies stiprākai, stabilākai un pārliecinātākai savā ķermenī. Sāciet ar iegurņa pamatni. Staigājiet, kad iespējams. Palieliniet slodzi pacietīgi. Un ļaujiet labai pašsajūtai būt svarīgākai par vēlmi izskatīties tā, it kā dzemdību nemaz nebūtu bijis.