Kāpēc bērns atsakās no krūts un praktiski risinājumi vecākiem

Ja mazulis pēkšņi sāk raudāt, atraujas no krūts, izliec muguru vai kategoriski atsakās zīst, tas var būt ļoti satraucoši. Var rasties sajūta, ka bērns jūs noraida, un prātā skan jautājums: „Kāpēc bērns negrib zīdīt, ja vēl vakar viss bija labi?” Ieelpojiet. Bērns atsakās no krūts daudz biežāk, nekā šķiet, un parasti tas ir pārejoši. Tas reti nozīmē, ka zīdīšana ir beigusies vai ka esat ko darījusi nepareizi.

Zīdīšanas problēmas var rasties dažādu iemeslu dēļ. Piens var tecēt pārāk strauji vai, gluži pretēji, pārāk lēni. Iespējams, pēc pudeles bērnam ir mainījušās gaidas, vai arī viņam sāp auss. Vērojiet, kad tieši protests sākas. Vai bērns raud barošanas laikā jau pašā sākumā? Vai atsakās tikai no vienas krūts? Vai grūtības parādās pēc pudeles? Varbūt nemieru izraisa rosīga ciemošanās vai trokšņaina vide? Šādas nianses bieži palīdz atrast risinājumu.

Kā izpaužas atteikšanās no krūts

Katrs bērns savu neapmierinātību parāda citādi, turklāt reakcija var mainīties līdz ar vecumu. Iespējams, mazulis:

• sāk raudāt vai sasprindzinās jau tad, kad tiek likts zīdīšanas pozā;
• īsu brīdi satver krūti, bet pēc tam atkal un atkal atlaiž;
• novērš galvu no krūts;
• dažas sekundes zīž un tad kļūst dusmīgs;
• pienam sākot plūst, klepo, rijas vai aizrijas;
• labi zīž miegains, bet nomodā protestē;
• pieņem pudeli, taču nevēlas satvert krūti.

Viena neveiksmīga ēdienreize vēl neliecina par problēmu. Arī mazuļiem mēdz būt nemierīgas dienas. Tomēr, ja bērns regulāri atsakās zīst, ir vērts secīgi izvērtēt iespējamos iemeslus.

Plūsmas izvēle pēc pudeles ieviešanas

Viena no biežākajām grūtībām, kad ikdienā parādās pudele vai krūts tiek piedāvāta retāk, ir pudeles plūsmas preference. No pudeles piens bieži plūst ar ļoti mazu piepūli, īpaši, ja knupīša caurums ir par lielu vai pudele tiek turēta gandrīz vertikāli. Pie krūts plūsma barošanas laikā mainās: bērnam ir aktīvi jāzīž, jāgaida piena pieplūdums un jāpielāgojas ritmam.

Tas ir līdzīgi kā pierast dzert ūdeni no atgriezta krāna un pēc tam saņemt salmiņu. Dažiem tas nešķiet īpaši pievilcīgi.

Mazulis, kurš pieradis pie straujākas pudeles plūsmas, var labprāt satvert krūti, bet sadusmoties, pirms sāk tecēt piens. Citreiz viņš sāk zīst mierīgi, taču protestē, kad sākotnēji straujā plūsma vēlāk palēninās.

Kā zīdīt pēc barošanas ar pudeli

No pudeles nav obligāti jāatsakās pavisam. Mērķis ir panākt, lai barošana no pudeles būtiski neatšķirtos no zīdīšanas.

Var palīdzēt šādi soļi:

• Izvēlieties lēnas plūsmas knupīti jeb mazākās plūsmas sprauslu, kas piemērota bērna vecumam. Dažādu ražotāju marķējums atšķiras, tādēļ svarīgāk ir vērot bērna zīšanas tempu, nevis ciparu uz iepakojuma.
• Izmēģiniet pakāpenisku pudeles barošanu. Turiet mazuli samērā vertikāli, pudeli - gandrīz horizontāli, un ik pēc dažiem zīdieniem ieturiet pauzi. Knupītim nevajadzētu būt nepārtraukti piepildītam ar pienu.
• Ļaujiet bērnam noteikt ātrumu. Nemudiniet viņu izdzert visu pudeli pēc iespējas ātrāk.
• Piedāvājiet krūti, pirms mazulis ir ļoti izsalcis. Bērnam, kurš jau skaļi raud, būs grūtāk pacietīgi gaidīt piena pieplūdumu.
• Pamēģiniet zīdīt, kad bērns ir mierīgs, miegains vai tikko pamodies. Daudzi mazuļi, kuri dienā pretojas krūtij, pusmiegā zīž ļoti labi.

Pakāpeniska pudeles barošana ir noderīga, ja kombinējat zīdīšanu ar pudeli, atgriežaties darbā vai regulāri atslaucat pienu. Tā palīdz saglabāt bērnam ierasto barošanas ritmu un atvieglo krūts barošanu pēc pudeles.

Knupīša radītas grūtības un atšķirīga zīšanas tehnika

Bieži dzirdams apzīmējums „knupīša apjukums”, taču zīdīšanas konsultanti nereti lieto precīzākus vārdus - plūsmas izvēle vai priekšroka pudelei. Lai kā to sauktu, daļai bērnu šāda situācija patiešām rodas.

Zīšana pie krūts un dzeršana no pudeles prasa atšķirīgas mutes kustības. Pie krūts mazulim plaši jāatver mute, dziļi jāsatver krūtsgals un areola, kā arī ritmiski jāstrādā ar mēli. Ar dažu veidu pudeļu knupīšiem iespējams zīst seklāk un tomēr saņemt pienu. Mazam bērnam, kurš tikai apgūst zīdīšanu, pāreja no viena veida uz otru var būt sarežģīta.

Ja domājat, kā mazināt šādas grūtības, centieties radīt sajūtu, ka pie krūts ir mierīgi, ērti un viegli.

Saudzīgi veidi, kā palīdzēt bērnam atgriezties pie krūts

• Ja iespējams, ierobežojiet pudeles lietošanu, īpaši pirmajās nedēļās, kamēr zīdīšana vēl nostiprinās. Ja piebarošana ir nepieciešama medicīnisku iemeslu dēļ, pārrunājiet piemērotāko risinājumu ar vecmāti, ģimenes ārstu, pediatru vai zīdīšanas konsultanti.
• Ja pudele vajadzīga, izmantojiet lēnas plūsmas knupīti un pakāpenisku pudeles barošanu. Ja neesat pārliecināta, kā lietot lēnu sprauslu, galvenais ir turēt pudeli horizontālāk un dot bērnam regulāras pauzes.
• Veltiet laiku ādas pret ādu kontaktam zīdīšanai. Nogulieties ērti pussēdus, uzlieciet bērnu tikai autiņbiksītēs sev uz kailām krūtīm un, ja vajag, apsedzieties ar vieglu segu. Nav jācenšas panākt ēšanu katrā reizē - svarīgākais ir atjaunot drošības sajūtu.
• Piedāvājiet krūti pie agrīnām izsalkuma pazīmēm: bērns rosās, meklē krūti, zīž rociņas vai čāpstina lūpas. Raudāšana jau ir vēla izsalkuma pazīme.
• Ar zīdīšanas speciālista palīdzību uz laiku var apsvērt sprauslas vairogu zīdīšanai. Dažiem bērniem tā stingrākā sajūta palīdz pāriet no pudeles atpakaļ uz krūti. Vairogs jāizvēlas atbilstošā izmērā un tā lietošana jāizvērtē, jo nepiemērots vairogs var samazināt piena uzņemšanu.
• Pirms pielikšanas pie krūts izspiediet dažus piena pilienus uz krūtsgala vai vairogā. Pirmā garša var iedrošināt mazuli, kurš vilcinās.

Atbilde uz jautājumu, kā pieradināt pie krūts pēc pudeles, ne vienmēr ir tūlītēja. Dažkārt vajadzīgas dažas dienas, reizēm ilgāks laiks. Centieties saglabāt mieru un nespiediet bērnu pie krūts ar varu - tas var pastiprināt atteikšanos.

Sāpes vai diskomforts var padarīt zīdīšanu nepatīkamu

Reizēm atteikšanās no krūts ir bērna veids, kā pateikt: „Man sāp.”

Ausu iekaisums

Zīšana un rīšana var pastiprināt spiedienu ausī, tādēļ ausu iekaisuma laikā bērnam tas var būt sāpīgi. Mazulis var vairāk raudāt, zīžot vienu krūti, jo noteiktā pozā auss sāp vairāk. Viņš var berzēt ausi, būt neparasti nemierīgs vai arī viņam var būt paaugstināta temperatūra.

Auss raustīšana ne vienmēr nozīmē iekaisumu, īpaši zobu šķilšanās laikā. Tomēr pēkšņas pārmaiņas ēšanā kopā ar slimības pazīmēm ir iemesls sazināties ar ģimenes ārstu vai pediatru. Kamēr gaidāt konsultāciju, var būt vieglāk barot bērnu vertikālākā pozā.

Zobu šķilšanās

Zobu šķilšanās laiks katram bērnam atšķiras, taču jutīgas smaganas var padarīt satveršanu un zīšanu nepatīkamu. Mazulis var kost vai bieži atrauties no krūts. Pirms barošanas dažiem bērniem palīdz atdzesēts zobu riņķītis. Ja apsverat pretsāpju līdzekli, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par bērna vecumam un svaram atbilstošu preparātu un devu.

Mutes piena sēnīte

Piena sēnīte var radīt sāpes mutē. Pievērsiet uzmanību krēmīgi baltiem plankumiem uz mēles, vaigu iekšpusē vai smaganām, kurus nevar viegli noslaucīt. Jums savukārt krūtsgali var kļūt sāpīgi, spīdīgi, niezoši vai jutīgi gan zīdīšanas laikā, gan pēc tās.

Lai infekcija netiktu nodota turp un atpakaļ, bieži ārstēšana nepieciešama gan bērnam, gan mammai. Vērsieties pie ģimenes ārsta, pediatra, vecmātes vai farmaceita, nevis mēģiniet ārstēt to pašas spēkiem.

Atvilnis

Bērns ar atvilni var sākumā zīst ļoti aktīvi, bet pēc dažām minūtēm izliekt muguru, saviebt seju, klepot, atrauties vai sākt raudāt. Bieža atgrūšana, žagas un diskomforts guļus stāvoklī var būt papildu pazīmes. Neliela piena atgrūšana zīdaiņiem ir bieža, taču sāpes, nepietiekams svara pieaugums, zaļi vēmekļi, asinis vēmekļos vai vēdera izejā, kā arī ilgstošs izteikts nemiers prasa ārsta izvērtējumu.

Šādā situācijā nav jāmēģina vienkārši „izturēt”. Jārisina pamatcēlonis. Kad sāpes ir mazinātas, daudzi bērni pie krūts atgriežas pārsteidzoši ātri.

Pārāk daudz piena un spēcīgs piena pieplūdums

Bērns ne vienmēr atsakās no krūts tāpēc, ka piena ir par maz. Dažreiz tā ir pārāk daudz un tas plūst pārāk strauji.

Ja piena pieplūdums ir spēcīgs, piens var pat šļākties, bērns var strauji rīt, klepot vai aizrīties. Viņš var atrauties ar pienu, kas tek no mutes kaktiņa. Ar laiku mazulis var sākt saistīt barošanu ar šo nepatīkamo, pārāk spēcīgo pirmo plūsmu.

Kā palēnināt piena plūsmu

Dažas pozas un nelielas izmaiņas var būt ļoti noderīgas:

• Izmēģiniet zīdīšanu atgāztā pozā. Ērti atlaidieties atpakaļ un novietojiet bērnu ar vēderiņu pret savu ķermeni. Smaguma spēks palīdz palēnināt piena plūsmu.
• Pirms bērna pielikšanas nedaudz atslauciet pienu ar roku, īpaši, ja krūtis ir ļoti pilnas. Pienu var savākt tīrā trauciņā vai uzsūcošā drāniņā.
• Ja bērns sāk ļoti strauji rīt, ieturiet pauzi, lai viņš var atraugāties.
• Ja jūtaties ērti un bērna svara pieaugums ir labs, vienā ēdienreizē piedāvājiet vienu krūti.

Dažkārt iesaka tā saukto bloku barošanu, noteiktu laiku piedāvājot vienu un to pašu krūti, pirms pāriet pie otras. Tas var palīdzēt samazināt piena pārprodukciju, taču vislabāk to darīt zīdīšanas konsultanta vai medicīnas speciālista vadībā. Pārāk intensīva šīs metodes lietošana var samazināt piena daudzumu vai veicināt piena vadu nosprostojumu.

Piena trūkums vai lēns piena pieplūdums

Pretēja situācija ir tad, ja bērns kļūst nepacietīgs, gaidot pienu. Viņš satver krūti, dažas reizes pazīž un tad sāk protestēt. Tas var šķist personiski, bet tā nav.

Lēnāks piena pieplūdums biežāk mēdz būt stresa, noguruma, sāpju vai saspringtas vides dēļ. Ja blakus telpā skaļi spēlējas vecākais bērns vai pašai ir grūti atslābt, hormoni to ļoti labi „jūt”.

Kā palīdzēt pienam sākt plūst ātrāk

• Barošanas laikā izmantojiet krūts saspiešanu. Kad bērns zīž, bet vairs nedzirdat rīšanu, maigi saspiediet krūti, lai pastiprinātu piena plūsmu.
• Pirms barošanas un tās laikā viegli pamasējiet krūti.
• Ja mazulis ir ļoti nepacietīgs, pirms pielikšanas minūti vai divas atslauciet pienu ar roku vai piena pumpi.
• Pārbaudiet satvērienu. Sekls satvēriens var nozīmēt, ka bērns nesaņem pienu pietiekami efektīvi, pat ja piena daudzums ir labs.
• Zīdiet bieži un pēc pieprasījuma. Regulāra piena izņemšana dod organismam signālu turpināt tā ražošanu.

Ja baidāties, ka piena ir par maz, vērtējiet ne tikai krūšu mīkstumu. Svarīgāks ir mitro autiņbiksīšu daudzums, bērna svara pieaugums un tas, vai zīšanas laikā dzirdama rīšana. Ģimenes ārsts vai pediatrs var organizēt svara kontroli, bet zīdīšanas konsultants - novērot pilnu barošanu. Bieži tas ir ātrākais veids, kā saprast, kāpēc bērns nesatver krūti vai nepaliek pie tās.

Viegla novēršanās no zīšanas apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā

Apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā daudzi mazuļi pēkšņi pamana apkārtējo pasauli. Suns ierējās. Kāds atvēra skapīti. Logā spīd gaisma. Viss ir interesants.

Šajā attīstības posmā bērns var kļūt nemierīgs barošanas laikā, īpaši dienā. Viņš pagriež galvu uz katru skaņu, te satver, te atlaiž krūti un izskatās pārāk aizņemts, lai paēstu. Savukārt naktī, kad apkārt ir kluss, zīdīšana var ritēt bez grūtībām.

Var noderēt:

• barošana klusā, nedaudz aptumšotā telpā;
• izslēgts televizors un nolikts telefons;
• vienmērīgs fona troksnis, ja mājās nav iespējams izvairīties no citām skaņām;
• īsākas, bet biežākas zīdīšanas reizes;
• zīdīšana slingā vai ergonomiskā nesējā, ja to iespējams darīt droši un ērti;
• zīdīšana pirms miega, uzreiz pēc pamošanās un naktī.

Šī izklaidība var būt nogurdinoša, taču parasti tā ir pārejoša attīstības fāze, nevis zīme, ka zīdīšana tuvojas beigām.

Zīdīšanas streiks vai dabiska atšķiršana no krūts

Pēkšņu atteikšanos no krūts bieži dēvē par zīdīšanas streiku. Tas var sākties pēc slimošanas, zobu šķilšanās, ikdienas ritma maiņas, pēkšņa skaļa trokšņa barošanas laikā, pudeles vai knupīša maiņas, jaunas mammas smaržas vai arī bez acīmredzama iemesla.

Zīdīšanas streiks nav tas pats, kas dabiska atšķiršana no krūts. Dabiska atšķiršana parasti notiek pakāpeniski un vēlākā vecumā, kad lielāks bērns pamazām aizstāj zīdīšanas reizes ar ēdienu un citiem dzērieniem. Mazs zīdainis, kurš pēkšņi atsakās no krūts, gandrīz nekad nav „pabeidzis” zīst.

Streika laikā:

1. Turpiniet piedāvāt krūti, bet nespiediet. Raudošam bērnam vispirms var būt vajadzīgs mierinājums.
2. Mēģiniet zīdīt, kad bērns ir miegains, vannā, pēc samīļošanās vai mierīgi pastaigājoties pa istabu.
3. Bieži esiet ādas kontaktā, negaidot, ka katra samīļošanās obligāti pārtaps ēdienreizē.
4. Regulāri atslauciet vai pumpējiet pienu, lai uzturētu piena veidošanos un mazinātu krūšu pilnumu.
5. Ja nepieciešams, dodiet atslaukto pienu, izmantojot lēnas plūsmas knupīti un pakāpenisku pudeles barošanu.
6. Ja streiks ilgst vairāk nekā diennakti, meklējiet praktisku palīdzību iespējami ātri.

Vairums zīdīšanas streiku pāriet. Reizēm izrāviens notiek klusā, tumšā istabā trijos naktī, kad neviens vairs pārāk necenšas.

Kad meklēt palīdzību

Sazinieties ar vecmāti, ģimenes ārstu, pediatru, zīdīšanas konsultantu vai tuvāko zīdīšanas atbalsta grupu, ja bērns regulāri atsakās no krūts ilgāk par 24 stundām, viņam ir ievērojami mazāk slapju autiņbiksīšu nekā parasti, svars nepieaug pietiekami labi vai jums ir bažas par piena daudzumu.

Steidzami meklējiet medicīnisku palīdzību, zvanot 113 vai dodoties uz neatliekamās palīdzības nodaļu, ja bērnam ir slimības pazīmes: drudzis mazam zīdainim, neparasta miegainība, elpošanas grūtības, atūdeņošanās pazīmes, atkārtota vemšana, zaļi vēmekļi vai bērnu ir grūti pamodināt.

Atteikšanās no krūts var šķist kā liels solis atpakaļ. Tomēr visbiežāk tā ir īsa epizode, nevis jūsu zīdīšanas stāsta noslēgums. Vērojiet bērnu, rūpējieties par piena daudzuma saglabāšanu, maziniet spiedienu, cik vien iespējams, un laikus lūdziet atbalstu. Tas nav jāiztur vienai.