Divu mēnešu vecums daudziem vecākiem šķiet kā pirmais lielais pagrieziena punkts. Mazulis ir modrāks, sāk apzināti smaidīt, iespējams, jau „pļāpā“ ar saviem pirmajiem goo un gaa. Tieši šajā laikā Latvijas valsts vakcinācijas kalendārā ieplānota arī pirmā nopietnā vakcinācija zīdaiņiem.
Ja domājot par potēm jūtat vienlaikus gan atvieglojumu, gan satraukumu un mazliet arī bailes no adatām, jūs noteikti neesat vieni. Apskatīsim soli pa solim, kas notiek ar vakcīnām 2 mēnešu vecumā, kāpēc tās ir tik svarīgas, kādas vakcinācijas blakusparādības zīdaiņiem ir biežākās un kad vajadzētu sazināties ar ģimenes ārstu vai zvanīt 113.
Apmēram 6–8 nedēļu vecumā Latvijā bērniem piedāvā pirmās valsts apmaksātās vakcīnas bērniem. Šis laiks nav izvēlēts nejauši.
Šobrīd notiek trīs būtiskas lietas:
Zīdaiņi ir īpaši uzņēmīgi pret infekcijām.
Garais klepus, meningīts, pneimokoku infekcijas un citas slimības pieaugušajiem var būt ļoti smagas, bet divus mēnešus vecam bērnam tās var būt dzīvībai bīstamas pat dažu stundu laikā.
Mātes antivielu aizsardzība mazinās.
Grūtniecības laikā caur placentu bērns saņem daļu jūsu antivielu. Tās kādu brīdi pasargā, bet pakāpeniski izzūd. Ap 2 mēnešu vecumu šī aizsardzība jau ir ievērojami vājāka un uz to vairs nevar paļauties.
Daudzas infekcijas izplatās nemanāmi.
Apkārtējie var būt lipīgi pirms jūt, ka ir slimi. Zīdainis šos vīrusus un baktērijas var sastapt gan poliklīnikā, gan sabiedriskajā transportā, gan pie viesiem mājās. Vienkārši „turēšana mājās“ neizslēdz risku.
Vakcīnas 2 mēnešu vecumā ir sākums bērna paša ilgtermiņa aizsardzībai. Var domāt par šo vizīti kā par pamatu ielikšanu imūnās sistēmas „atmiņai“, lai tā nākotnē atpazītu un ātri pieveiktu šos slimību izraisītājus.
Ieraksti potēšanas pasē bieži izskatās pēc nesaprotamu saīsinājumu virknēm. Apskatīsim, kādas vakcīnas 2 mēnešu bērnam parasti paredz Latvijas vakcinācijas kalendārs un pret kādām slimībām tās pasargā.
Praksei arvien biežāk izmanto kombinētās vakcīnas, lai būtu mazāk atsevišķu dūrienu.
Latvijā tiek izmantota kombinētā „6-vienā“ vakcīna, kas satur:
Difterija
Smaga kakla infekcija, kas var nosprostot elpceļus un izdalīt toksīnus, kas bojā sirdi un nervu sistēmu.
Stingumkrampji (tetanus)
Baktērijas no augsnes vai netīrumiem iekļūst caur brūcēm. Izraisa ļoti sāpīgus muskuļu krampjus un var apdraudēt elpošanu.
Garais klepus (pertusiss)
Īpaši bīstams zīdaiņiem. Mazulis var nespēt ievilkt elpu, kļūt zilgans, dažkārt nepieciešama intensīvā terapija.
Poliomielīts (IPV 2 mēnešos)
Vīruss, kas var izraisīt neatgriezenisku paralīzi. Pateicoties masveida vakcinācijai, Eiropā tas ir ļoti rets, bet pasaulē joprojām sastopams.
Haemophilus influenzae tipa b (Hib)
Biežs baktēriju meningīta iemesls, var izraisīt arī epiglotītu - bīstamu kakla tūsku, kas traucē elpošanai.
B hepatīts (B hepatīta otrā deva 2 mēnešos)
Vīruss, kas bojā aknas un vēlākā dzīvē var izraisīt hronisku aknu slimību un aknu vēzi.
DTaP vakcīna 2 mēnešos apvienojumā ar IPV, Hib un B hepatītu nozīmē, ka ar vienu injekciju bērns saņem aizsardzību pret sešām nopietnām slimībām.
Šī vakcīna bieži ir atzīmēta kā PCV13.
Tā aizsargā pret infekcijām, kuras izraisa Streptococcus pneumoniae un kas var novest pie:
Pirmajā dzīves gadā zīdaiņiem ir augstāks smagu pneimokoku infekciju risks, tāpēc PCV13 vakcīna 2 mēnešos ir ļoti būtiska.
Rotavīruss ir ļoti lipīgs vīruss, kas izraisa:
Lielākiem bērniem tas ir smags pārbaudījums, bet zīdainim dažu stundu laikā var būt nepieciešama ārstēšana slimnīcā, ievadot šķidrumus vēnā.
Rotavīrusu vakcīna zīdainim tiek dota kā saldena šķidruma deva mutē, nevis injekcija. Tā ir dzīva, novājināta vakcīna, kas ļoti efektīvi samazina smagu zarnu infekciju un hospitalizāciju skaitu.
Latvijas vakcinācijas kalendārā zīdaiņiem paredzēta arī meningokoku B vakcīna 2 mēnešos (MenB). Tā pasargā no vienas no biežākajām baktēriju meningīta un sepses formām mazā vecumā.
Meningokoku B infekcija var attīstīties ļoti strauji. Dažkārt mazulis no „mazliet ne tāds kā parasti“ dažu stundu laikā nonāk kritiskā stāvoklī. Tāpēc šī vakcīna tiek iekļauta jau tik agrā vecumā.
Jūsu ģimenes ārsts vai māsa pirms potēšanas paskaidros, kādas tieši kombinācijas un ražotāju vakcīnas tiks dotas. Ja kaut kas nav skaidrs, noteikti lūdziet pierakstīt vai parādīt jaunāko vakcinācijas kalendāra izdruku.
Zinot praktiskās nianses, vakcinēšana 2 mēnešu vecumā parasti šķiet mazāk saspringta.
Paņemiet līdzi bērna potēšanas pasi / veselības grāmatiņu.
Tur tiks ierakstītas visas vakcīnas, ko mazulis tajā dienā saņems.
Uzvelciet viegli novelkamu apģērbu.
Ideāli, ja drēbes ir ar atvērumu starp kājiņām un nav daudz slāņu, lai bez lieka stresa varētu piekļūt augšstilbiem.
Pabarojiet pēc vajadzības.
Var barot gan pirms, gan pēc potēm. Daži vecāki izvēlas barot arī injekciju laikā, lai mazulim būtu vieglāk nomierināties.
Pierakstiet savus jautājumus.
Ja uztraucaties par iespējām vakcinācijas blakusparādībām zīdaiņiem vai esat kaut ko izlasījuši internetā, uzrakstiet jautājumus iepriekš, lai neko neaizmirstu.
Parasti vakcinācija 2 mēnešu vecumā nozīmē:
Māsa vai ārsts:
Jā, mazulis, visticamāk, paraudās. Duriena brīdis ir ass, bet ļoti īss. Lielākā daļa bērnu nomierinās pāris minūšu laikā, ja tiek paņemti rokās, pievilkti pie krūts vai mazliet šūpoti.
Dažiem vecākiem ir grūti skatīties uz pašu dūrienu, un tas ir pilnīgi saprotami. Jūs varat mierīgi turēt bērnu un skatīties citā virzienā.
Pēc vakcinēšanas 2 mēnešu vecumā bieži mainās mazuļa pašsajūta uz diennakti vai divām. Tas parasti nozīmē, ka imūnā sistēma strādā un veido aizsardzību.
Sastopamākās un sagaidāmākās reakcijas:
Neliels drudzis
Nerims vai raudulība
Apsārtums, pietūkums vai neliels sacietējums dūriena vietā
Miegainība
Samazināta ēstgriba
Šādas reakcijas pēc vakcīnām zīdaiņiem ir ļoti biežas un pārsvarā vieglas. Parasti tās pāriet pašas 24–48 stundu laikā.
Ja bērns ir „nedaudz savāds“, bet joprojām pamostas, pa laikam paēd, slapina autiņus un vismaz brīžiem ir nomierināms, tas parasti ir labs rādītājs.
Pašu dūrienu atpakaļ pagriezt nevar, bet jūs varat mazināt nepatīkamās sajūtas un padarīt dienu vieglāku gan sev, gan bērnam.
Praktiski ieteikumi:
Dodiet vairāk mīļu un āda pret ādu kontaktu
Bērni bieži grib tikt vairāk turēti rokās, kad nejūtas labi. Palīdz arī slingā vai nēsātājā pavadīts laiks.
Barojiet biežāk, ja mazulis to prasa
Mazākas, biežākas porcijas var būt vieglāk panesamas. Gan ar krūti, gan ar maisījumu - sekojiet bērna signāliem.
Lietojiet zīdaiņu paracetamolu, ja ārsts to ieteicis
Viegli atvēsinošs kompreses drāniņš dūriena vietā
Tīra, vēsa (ne ledaina) mitra drāniņa uz potes vietas var palīdzēt, ja tā šķiet īpaši sāpīga vai karsta. Neberziet šo zonu.
Galvenais - nepārkarsēt
Ja bērnam ir neliels drudzis, ģērbiet plānāk un lietojiet vieglu sedziņu. Mērķis ir, lai ir ērti, nevis karsti vai salt.
Un arī savas sajūtas ņemiet vērā. Ja gribas nākamajā dienā atcelt lielākus plānus un palikt mājās mierīgā ritmā, tas ir pilnīgi normāli.
Smagas, dzīvībai bīstamas reakcijas uz vakcīnām ir ārkārtīgi retas, tomēr ir svarīgi zināt, kādi simptomi prasa steidzamu rīcību.
Sazinieties ar ģimenes ārstu, dežūrārstu vai zvaniet 113, ja:
Drudzis pārsniedz 39 °C un ilgst vairāk nekā 48 stundas
Īslaicīgs paaugstināts drudzis ir sagaidāms, bet augsta un noturīga temperatūra jāizvērtē ārstam.
Neparasta, nepārtraukta raudāšana ilgāk par 3 stundām
Bērni, protams, raud, bet ja raudāšana ir asas, spalgas un it kā „neapturamas“ un jūs nekādi nevarat nomierināt, noteikti meklējiet palīdzību.
Bērns ir ļoti ļengans, grūti pamodināms vai neparasti apātisks
Ja viņš ir krietni grūtāk pamodināms nekā parasti vai šķiet „pilnīgi citāds“ tā, ka jūsos rodas nopietnas bažas, negaidiet.
Elpošanas traucējumi
Ļoti ātra elpošana, stenēšana, ādas ievelkšanās zem ribām, degunu spārnu izplešanās, zilgana krāsa ap lūpām vai seju - tie visi ir neatliekami stāvokļi (zvaniet 113).
Dīvains izsitumu veids
Īpaši, ja:
Krampji
Krampji pēc vakcīnas ir ļoti reti, bet, ja novērojat saraustītas kustības, sastingušu stāvokli vai īslaicīgu samaņas zudumu, nekavējoties zvaniet 113.
Smagas alerģiskas reakcijas parasti parādās dažu minūšu laikā pēc vakcinācijas, tāpēc ārsts bieži lūdz kādu laiciņu pēc potēm palikt uzgaidāmajā telpā. Pēkšņs sejas vai mēles pietūkums, apgrūtināta elpošana vai sabrukums ir neatliekamas situācijas pazīmes, taču tās patiešām ir ļoti retas.
Ja vienkārši esat satraukušies un neesat pārliecināti, vienmēr drīkst zvanīt uz ģimenes ārsta praksi vai dežūrārstu un izstāstīt simptomus.
Jautāt nav „ļauni“ vai „pārmērīgi piesardzīgi“. Lielai daļai vecāku ir līdzīgi jautājumi, it īpaši, kad tuvojas pirmā vakcinācija zīdaiņiem.
Ļoti izplatīts jautājums. Atbilde - nē, veselīga bērna imūnsistēma ar to tiek galā ļoti labi.
Daži fakti, kas nereti pārsteidz:
Vakcinācijas kalendārs ir veidots tā, lai katru devu dotu vecumā, kad tā sniedz vislielāko ieguvumu. Atlikšana nozīmē, ka bērns paliek neaizsargāts laikā, kad risks saslimt smagi ir visaugstākais.
Šis mīts aizsākās ar vienu 90. gadu pētījumu, kurš apgalvoja saistību starp MMR vakcīnu un autismu. Vēlāk:
Pēc tam daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā, Zviedrijā, Dānijā un citur, veica plašus pētījumus, kuros piedalījās simtiem tūkstošu bērnu. Tie nepierādīja nekādu saistību starp vakcīnām un autismu.
Mūsdienās uzskata, ka autisms sāk veidoties jau pirms dzimšanas, saistībā ar agrīnu smadzeņu attīstību un ģenētiku. To neizraisa ne vakcīnas, ne to sastāvdaļas.
Vairāk informācijas saprotamā valodā var atrast Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Nacionālā veselības dienesta mājaslapās.
Vecākiem mūsdienās nākas dzīvot informācijas pārbagātībā. Daļa padomu ir labi domāti, bet maldinoši. Ja visu atsaista no emocijām, paliek svarīgais:
Tā nav „ķeksīšu vilkšana“ pasiņā. Vakcinācija bērniem ir apzināts solis, ar kuru jūs pasargājat savu mazuli no slimībām, no kurām iepriekšējās paaudzes vecāki ļoti baidījās un pret kurām toreiz nebija aizsardzības.
Pašā vakcinācijas dienā var palīdzēt doma, ka tā ir kopīga komandas darbība:
Ja dodaties uz vizīti, zinot, kas tieši paredzēts 2 mēnešu vakcinācijas laikā, kādas būs vakcīnas 2 mēnešu bērnam (DTaP vakcīna 2 mēnešos, IPV, Hib, PCV13 vakcīna 2 mēnešos, rotavīrusu vakcīna zīdainim, B hepatīta otrā deva 2 mēnešos, meningokoku B vakcīna 2 mēnešos) un kādas ir parastās reakcijas uz vakcīnām 2 mēnešu vecumā, nezināmā faktora radītais stress kļūst mazāks.
Jūs savu bērnu pazīstat vislabāk. Ja pēc vakcinācijas kaut kas dara bažīgu, nepalieciet ar to vieni, sazinieties ar mediķiem. Un, ja līdz poliklīnikai ejat ar trīcošu sirdi, bet tāpat ejat, tas ir ļoti nozīmīgi. Tā ir viena no klusajām, ikdienas lietām, ar kurām jūs rūpējaties par sava bērna veselību un nākotni.