Tu tikko esi kļuvusi par mammu, dzīve apgriezusies kājām gaisā, un visi apkārt atkārto, ka šim jābūt „laimīgākajam laikam tavā dzīvē”.
Bet tu vari raudāt dušā, uzšņākt partnerim vai gulēt nomodā trijos naktī, kad mazulis beidzot guļ, un domāt: „Kas ar mani nav kārtībā?”
Ja tas izklausās pazīstami, tu neesi „salūzusi”, tu neesi slikta mamma un tu pavisam noteikti neesi viena.
Šajā rakstā soli pa solim iziesim cauri tam, kā atšķirt baby blues vs pēcdzemdību depresija, kā izskatās pēcdzemdību trauksme un kā saprast, kur ir robeža starp „parastu” hormonālu kritienu un situāciju, kad nepieciešama nopietnāka palīdzība. Ja kaut viena teikuma vieta liekas par tevi, lūdzu, izlasi līdz galam. Dažām sievietēm šāda informācija burtiski glābj dzīvību.
Gandrīz katra vecmāte Latvijā brīdina par baby blues. Tad piedzimst mazulis, tu atbrauc mājās, un pēkšņi pavisam skaidri saproti, ko viņa ar to domāja.
Baby blues jeb „pēcdzemdību skumjas” skar līdz pat 80 % jaunās māmiņas. Aptuveni 8 no 10 sievietēm to izjūt kaut kādā mērā.
Tas galvenokārt saistīts ar:
Tā nav vājuma pazīme. Tas ir tavs ķermenis un smadzenes, kas ļoti īsā laikā pielāgojas milzīgām pārmaiņām.
Lielākā daļa sieviešu pirmās garastāvokļa svārstības jūt pavisam drīz.
Kad sākas baby blues?
Parasti 2. vai 3. dienā pēc dzemdībām
(bieži tieši tad, kad izraksta no slimnīcas, vai kad „nokāpjas” adrenalīns).
Kad tas ir visspēcīgākais?
Nereti ap 5. dienu. Daudzas sievietes apraksta 5. dienu kā pilnīgu sabrukuma dienu.
Cik ilgi ilgst baby blues?
Parasti tas norimst līdz 2 nedēļām pēc dzemdībām.
Joprojām vari justies nogurusi un jūtīga, bet tieši šīs trakās, neparedzamās svārstības pamazām kļūst vājākas.
Ja simptomi joprojām ir stipri pēc 2 nedēļām, tas ir svarīgs signāls parunāt ar savu ģimenes ārstu vai māsu par depresija pēc dzemdībām, ko sauc arī par pēcdzemdību depresiju.
Baby blues simptomi parasti ir ļoti „čakari”. Vienā brīdī tu smejies par mazuļa sejiņu, nākamajā raudi līdz hīkai, jo piedega tostermaize.
Biežākie baby blues simptomi pēc dzemdībām:
Pēkšņas garastāvokļa svārstības
Vienu mirkli ir it kā labi, nākamo gribas raudāt vai viss kaitina.
Asarainums
Raudāsi bez iemesla. Bieži vakarā vai brīdī, kad aiziet apmeklētāji.
Aizkaitināmība
Uzšņāc partnerim vai tuviniekiem, viss ātri „uzvelk”.
Trauksme
Vairāk nekā parasti raizējies, īpaši par barošanu, miegu vai to, vai dari „pareizi”.
Grūtības aizmigt pat tad, kad mazulis guļ
Tu esi izpumpēta, bet prāts neizslēdzas.
Pārguruma sajūta un pārslodze
Pat elementāri dienas darbi (pabarot, nomainīt pamperu, nomazgāties) šķiet kā maratons.
Ja tev ir baby blues, tad tomēr parasti:
Ja tas aptuveni izklausās pēc tavas pieredzes, ļoti iespējams, ka esi tieši baby blues fāzē. Te palīdz atbalsts, miegs un drošs apstiprinājums, ka tas pāries.
Pēcdzemdību depresija nav vienkārši baby blues, kas „ieilga nedaudz vairāk”. Tā ir nopietna veselības problēma, kas pelna tikpat reālu ārstēšanu kā jebkura fiziska saslimšana.
Pēc dažādiem Eiropas un Latvijas datiem tiek lēsts, ka ap 10–15 % māmiņu pirmajā gadā pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību depresiju. Tas ir vismaz 1 no 10 sievietēm, bet, visticamāk, vairāk, jo daudzas par savu pašsajūtu nerunā vispār.
Šis punkts daudziem rada apjukumu.
Pēcdzemdību depresija:
Ja tavs mazulis ir 4 vai 9 mēnešus vecs un tu domā: „Taču tagad vairs nevar būt pēcdzemdību depresija?”
Var. Pēcdzemdību periods medicīniski skaitās līdz gadam.
Katra sieviete pēcdzemdību depresiju izjūt mazliet citādi, bet ir vairāki raksturīgi simptomi.
Ja pamani vairākus no tiem vairumu dienu vismaz 2 nedēļu garumā, ir laiks meklēt palīdzību pēcdzemdību depresijai:
Pastāvīgas skumjas vai tukšuma sajūta
Jūties nomākta, apātiska vai bezcerīga lielāko dienas daļu.
Intereses vai prieka zudums
Lietas, kas agrāk patika (seriāli, grāmatas, rokdarbi, pat bērna mīļošana) šķiet garlaicīgas, bez jēgas.
Intereses zudums par mazuli
Tu rūpējies par mazuļa vajadzībām, bet iekšēji jūties atsvešināta, dusmīga vai vienaldzīga.
Smaga trauksme vai panikas lēkmes
Spēcīgas bailes, sirdsklauves, trīce, sajūta, ka tūlīt ģībsi vai zaudēsi kontroli.
Grūtības izveidot saikni ar bērnu
Nepiedzīvo to „mīlestības vilni”, par kuru visi runā. Varbūt nejūti neko, reizēm pat dusmas.
Nespēja normāli funkcionēt
Ikdienas darbi šķiet neizdarāmi. Saģērbties, nomazgāties vai atbildēt uz ziņu liekas par daudz.
Norobežošanās no ģimenes un draugiem
Neceļ klausuli, atcel apciemojumus, gribi būt viena vai jūties nesaprasta.
Miega izmaiņas
Bezmiegs (prāts nepārstāj malt domas) vai, gluži otrādi, gribas gulēt visu laiku.
Apetītes izmaiņas
Ēd ļoti maz vai ēd pārāk daudz, lai „nomierinātos”.
Vainas, bezvērtības sajūta vai pārliecība, ka esi „slikta mamma”
Ļoti skarba attieksme pret sevi, bieži neatbilstoša reālajai situācijai.
Domās ieslīd pašsavainošanās vai kaitējuma bērnam idejas
No uzmācīgām, biedējošām bildēm galvā līdz konkrētiem plāniem.
Par pēdējiem diviem punktiem jāpasaka atklāti:
Domāt par kaitējumu sev vai bērnam nenozīmē, ka esi briesmonis. Tas ir signāls, cik ļoti slikti tu patiesībā jūties. Tev vajag neatliekamu palīdzību, nevis kaunu.
Daudzām sievietēm galvenā sajūta nav skumjas, bet bažas un bailes.
Tu vari būt visu laiku saspringta, ar paātrinātu pulsu, ik pēc pāris minūtēm pārbaudīt, vai mazulis elpo, un naktī divos lasīt internetā par katru punktiņu uz mazuļa ādas.
Tā var būt pēcdzemdību trauksme, kas var būt pati par sevi vai kopā ar pēcdzemdību depresiju.
Nelielas raizes ir normālas, bet pēcdzemdību trauksme izskatās citādi:
Pārmērīgas, neizslēdzamas bažas
Domu karuselis. Nevari sevi nomierināt pat ar loģiskiem argumentiem.
Ātras, nemierīgas domas
Smadzenes lec no viena „ja nu” uz nākamo, līdz jūties pilnīgi izsmelta.
Pastāvīga pārbaude vai drošības meklēšana
Atkal un atkal pārbaudi, vai bērns elpo, nemitīgi prasi citiem apstiprinājumu, ka viss ir kārtībā.
Fiziski simptomi
Spiedoša sajūta krūtīs, sirdsklauves, reiboņi, svīšana, sajūta, ka tūlīt notiks kaut kas briesmīgs.
Nespēja atslābināties
Pat tad, kad mazulis guļ mierīgi un ir drošībā, ķermenis ir „kaujas gatavībā”.
Izvairīšanās
Izvairies no miega, braukšanas ar sabiedrisko transportu, došanās ārā vai citu cilvēku palīdzības ar bērnu „ja nu kas”.
Dažām sievietēm ar pēcdzemdību trauksmi garastāvoklis pat nav ļoti zems, tāpēc šķiet, ka tas nevar būt „depresija pēc dzemdībām”. Patiesībā garīgā veselība pēc dzemdībām bieži ir sajaukums: reizē depresija, trauksme vai abi kopā.
Salīdzināt baby blues un pēcdzemdību depresiju blakus ir ļoti noderīgi. Lasot, mēģini godīgi sev pajautāt, kam tuvāk jūties tu.
Baby blues
Pēcdzemdību depresija
Ja intensīvi simptomi sākas vai turpinās pēc šī 2 nedēļu sliekšņa, vairāk jādomā par pēcdzemdību depresiju, ne tikai par baby blues.
Baby blues
Pēcdzemdību depresija
Baby blues
Pēcdzemdību depresija
Ja tu sevi pieķer domājam: „Cik ilgi turpinās baby blues, jo man jau 4 nedēļas ir drausmīgi?”,
tas ir sarkanais karodziņš parunāt ar speciālistu par pēcdzemdību depresija simptomiem.
Miega trūkums visu pastiprina. Pāris jautājumi palīdz nedaudz noķert, kas īsti notiek:
Ja tu brīnumainā kārtā nedēļu izgulētos 8 stundas naktī, vai šķiet, ka lielā mērā atkal būtu „tu pati”?
Vai tomēr jūties tik nomākta vai satraukta, ka pat doma par atpūtu neko nemaina?
Vai dienā ir brīži, kad jūties vismaz normāli, kaut uz mirkli?
Vai no rīta līdz vakaram viss ir vienā smagā tonī?
Vai draugi vai ģimene saka, ka tu „neizskaties pēc sevis” vai „šķieti ļoti nospiesta”?
Svarīga ir arī tava iekšējā sajūta. Ja kaut kur dziļi galvā skan kluss teikums „man laikam vajag palīdzību”, ir vērts to sadzirdēt. Tā parasti ir gudrākā balss telpā.
Daudzas māmiņas atliek palīdzības meklēšanu, jo kaunas. Vai domā: „Citiem ir sliktāk, man vienkārši jāsavācas.”
Līdz „apakšai” nav jānokļūst, lai tev pienāktos atbalsts.
Latvijā:
Palūgt palīdzību nenozīmē, ka kāds uzreiz paņems bērnu prom. Medicīnas un sociālie darbinieki vēlas, lai jūs abi būtu drošībā un kopā. Pēcdzemdību depresija ārstēšana ir par to, lai tev atgrieztos spēks, nevis par sodīšanu.
Nav jāieiet pie ģimenes ārsta ar perfekti sagatavotu runu. Svarīgākais ir vispār atvērt sarunu.
Ja vari, pamēģini pateikt vismaz vienam uzticamam cilvēkam:
Vari teikt, piemēram:
Reizēm palīdz, ja saglabā rakstu telefonā vai izprintē un parādi: „Lielā daļa no šī attiecas uz mani.”
Latvijā tu vari vērsties pie:
Vari teikt, piemēram:
„Kopš dzemdībām jūtos ļoti nomākta un satraukta. Tas ilgst vairāk nekā divas nedēļas, un es uztraucos, ka man varētu būt pēcdzemdību depresija.”
Noteikti piemini konkrētus pēcdzemdību depresija simptomus vai pēcdzemdību trauksmi, ko piefiksē: grūtības sajust mīlestību pret bērnu, panikas lēkmes, bezcerība, biedējošas uzmācīgas domas.
Tu esi pelnījusi, lai tevi uztvertu nopietni. Ja jūti, ka tevi „atšuj” ar frāzi „tās ir tikai hormonu svārstības”, drīksti lūgt otru viedokli vai pierakstīties pie cita ārsta.
Daudzi ģimenes ārsti un māsas izmanto īsu anketu, ko sauc par Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu (Edinburgh Postnatal Depression Scale, EPDS).
Tās ir 10 jautājumi par to, kā jutusies pēdējo 7 dienu laikā, tostarp:
Atbildes ir vairāku izvēļu formā, piemēram, „jā, lielāko daļu laika”, „reti”, „nemaz”.
Punktu skaits palīdz saprast, vai iespējama depresija pēc dzemdībām un cik lielu atbalstu vajag.
EPDS nav pats par sevi diagnoze, bet labs skrīninga rīks, kas palīdz izlemt, kāds nākamais solis nepieciešams.
Ja uztraucies, vari arī pati internetā atrast „Edinburgh Postnatal Depression Scale”, aizpildīt to mājās un ņemt rezultātu līdzi uz vizīti.
Pēcdzemdību depresija un pēcdzemdību trauksme ir ārstējamas. Daudzas sievietes ar laiku atkal jūtas labi. Nav jāmokās visu gadu un jācer, ka „pāries pats no sevis”.
Biežāk izmantotās iespējas:
Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)
Palīdz pamanīt domāšanas un uzvedības modeļus, kas uztur slikto pašsajūtu, un pakāpeniski tos mainīt.
Psihoterapija vai konsultācijas
Droša vide, kur izrunāt dzemdību pieredzi, identitātes maiņu, attiecības ar partneri un citu emocionālo fonu.
Latvijā vari vērsties pie psihologa vai psihoterapeita valsts vai privātajā sektorā. Dažās pašvaldībās un NVO ir pieejamas bezmaksas vai daļēji apmaksātas konsultācijas jaunajām māmiņām. Jautā savam ģimenes ārstam vai sociālajam dienestam par iespējām.
Ir arī atbalsta grupas vecākiem, kur iespējams satikt citus, kas piedzīvo līdzīgu pieredzi.
Reizēm ar terapiju vien nepietiek, īpaši, ja simptomi ir smagi un ļoti traucē ikdienai.
Ģimenes ārsts vai psihiatrs var piedāvāt antidepresantus. Daudzas sievietes ir satrauktas par zāļu lietošanu zīdīšanas laikā. Te ļoti svarīga ir korekta informācija.
Svarīgākie punkti:
Arī neārstēta pēcdzemdību depresija nes riskus: tavai veselībai, spējai parūpēties par mazuli un jūsu saiknei ilgtermiņā. Tavas ārstēšanas mērķis ir arī bērna labums.
Nesāc un nepārtrauc medikamentu lietošanu pēkšņi, nekonsultējoties ar ārstu vai psihiatru.
Neviens medikaments vai terapija neaizstās pamatlietas ikdienā.
Dažkārt ļoti daudz dod vienkāršas lietas:
Palīdzība mājās
Kāds izvāc traukus, uzvāra zupu, izmazgā veļu vai patur bērnu, kamēr tu nomazgājies.
Miega atbalsts
Partneris uzņemas vienu nakts barošanu (ar atslauktu pienu vai maisījumu), vecmāmiņa paņem bērnu pastaigā, lai tu paguli.
Sarunas ar citām mammām
Bērnu istabu pasākumi, māmiņu grupas, atklātas sarunas sociālajos tīklos, kur citi godīgi stāsta arī par grūtajiem brīžiem, ne tikai „instagramīgo” pusi.
Robežu vilkšana
Mazāk ciemiņu, ja viņi tevi nogurdina, „nē” cilvēkiem, kas kritizē vai pamāca, un skaidrs lūgums par to, kādu palīdzību tev tiešām vajag.
Tas nav „izlaidiens luksusā”. Tas ir reāls profilakses un atveseļošanās pamats, lai mātes garastāvokļa svārstības nepārvērstos par nopietnu depresiju.
Mātes dzīvi mēdz zīmēt kā mīkstu sedziņu, rozā zeķīšu un laimīgu smaidu laiku. Gandrīz neviens nerāda četros no rīta barošanas brīžus, kad jūties kā svešiniece savā dzīvē.
Ja no šī raksta atceries tikai vienu lietu, lai tā ir šī:
Pēcdzemdību depresija, depresija pēc dzemdībām, baby blues, pēcdzemdību trauksme - nosaukumi var būt mulsinoši. Svarīgākais ir tas, kā tu šobrīd jūties un spēj dzīvot ikdienu.
Ja kaut kas no izlasītā lika nodomāt: „Tas esmu es”, lūdzu:
Lūgt palīdzību pēcdzemdību depresijai ir spēka, nevis vājuma pazīme. Tu dari neticami smagu darbu - esi iznēsājusi, dzemdējusi un tagad rūpējies par mazu cilvēku. Rūpes par savu garīgo veselību ir daļa no tā, kā būt labai mammai, kāda tu jau esi.