Baby blues, pēcdzemdību depresija un trauksme - kā atpazīt, atšķirt un rīkoties

Tu tikko esi kļuvusi par mammu, dzīve apgriezusies kājām gaisā, un visi apkārt atkārto, ka šim jābūt „laimīgākajam laikam tavā dzīvē”.

Bet tu vari raudāt dušā, uzšņākt partnerim vai gulēt nomodā trijos naktī, kad mazulis beidzot guļ, un domāt: „Kas ar mani nav kārtībā?”

Ja tas izklausās pazīstami, tu neesi „salūzusi”, tu neesi slikta mamma un tu pavisam noteikti neesi viena.

Šajā rakstā soli pa solim iziesim cauri tam, kā atšķirt baby blues vs pēcdzemdību depresija, kā izskatās pēcdzemdību trauksme un kā saprast, kur ir robeža starp „parastu” hormonālu kritienu un situāciju, kad nepieciešama nopietnāka palīdzība. Ja kaut viena teikuma vieta liekas par tevi, lūdzu, izlasi līdz galam. Dažām sievietēm šāda informācija burtiski glābj dzīvību.

---

Baby blues: kas ir „normālais” emocionālais haoss pēc dzemdībām?

Gandrīz katra vecmāte Latvijā brīdina par baby blues. Tad piedzimst mazulis, tu atbrauc mājās, un pēkšņi pavisam skaidri saproti, ko viņa ar to domāja.

Cik bieži ir baby blues?

Baby blues jeb „pēcdzemdību skumjas” skar līdz pat 80 % jaunās māmiņas. Aptuveni 8 no 10 sievietēm to izjūt kaut kādā mērā.

Tas galvenokārt saistīts ar:

• strauju grūtniecības hormonu (estrogēna un progesterona) kritumu
• miega trūkumu
• fizisko atkopšanos pēc dzemdībām vai ķeizargrieziena
• šoku par to, ka tagad 24/7 esi atbildīga par mazu cilvēciņu

Tā nav vājuma pazīme. Tas ir tavs ķermenis un smadzenes, kas ļoti īsā laikā pielāgojas milzīgām pārmaiņām.

Kad sākas baby blues un cik ilgi tas turpinās?

Lielākā daļa sieviešu pirmās garastāvokļa svārstības jūt pavisam drīz.

• Kad sākas baby blues?
  Parasti 2. vai 3. dienā pēc dzemdībām
  (bieži tieši tad, kad izraksta no slimnīcas, vai kad „nokāpjas” adrenalīns).

• Kad tas ir visspēcīgākais?
  Nereti ap 5. dienu. Daudzas sievietes apraksta 5. dienu kā pilnīgu sabrukuma dienu.

• Cik ilgi ilgst baby blues?
  Parasti tas norimst līdz 2 nedēļām pēc dzemdībām.
  Joprojām vari justies nogurusi un jūtīga, bet tieši šīs trakās, neparedzamās svārstības pamazām kļūst vājākas.

Ja simptomi joprojām ir stipri pēc 2 nedēļām, tas ir svarīgs signāls parunāt ar savu ģimenes ārstu vai māsu par depresija pēc dzemdībām, ko sauc arī par pēcdzemdību depresiju.

Raksturīgākie baby blues simptomi

Baby blues simptomi parasti ir ļoti „čakari”. Vienā brīdī tu smejies par mazuļa sejiņu, nākamajā raudi līdz hīkai, jo piedega tostermaize.

Biežākie baby blues simptomi pēc dzemdībām:

• Pēkšņas garastāvokļa svārstības
  Vienu mirkli ir it kā labi, nākamo gribas raudāt vai viss kaitina.

• Asarainums
  Raudāsi bez iemesla. Bieži vakarā vai brīdī, kad aiziet apmeklētāji.

• Aizkaitināmība
  Uzšņāc partnerim vai tuviniekiem, viss ātri „uzvelk”.

• Trauksme
  Vairāk nekā parasti raizējies, īpaši par barošanu, miegu vai to, vai dari „pareizi”.

• Grūtības aizmigt pat tad, kad mazulis guļ
  Tu esi izpumpēta, bet prāts neizslēdzas.

• Pārguruma sajūta un pārslodze
  Pat elementāri dienas darbi (pabarot, nomainīt pamperu, nomazgāties) šķiet kā maratons.

Ja tev ir baby blues, tad tomēr parasti:

• ir vismaz kādi brīži, kad jūties labi vai izjūti tuvību ar bērniņu
• tu kaut cik funkcionē, pat ja tas prasa milzīgu piepūli
• izjūtas pamzām mazinās un līdz 2 nedēļām pēc dzemdībām kļūst vieglāk

Ja tas aptuveni izklausās pēc tavas pieredzes, ļoti iespējams, ka esi tieši baby blues fāzē. Te palīdz atbalsts, miegs un drošs apstiprinājums, ka tas pāries.

---

Kas ir pēcdzemdību depresija?

Pēcdzemdību depresija nav vienkārši baby blues, kas „ieilga nedaudz vairāk”. Tā ir nopietna veselības problēma, kas pelna tikpat reālu ārstēšanu kā jebkura fiziska saslimšana.

Pēc dažādiem Eiropas un Latvijas datiem tiek lēsts, ka ap 10–15 % māmiņu pirmajā gadā pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību depresiju. Tas ir vismaz 1 no 10 sievietēm, bet, visticamāk, vairāk, jo daudzas par savu pašsajūtu nerunā vispār.

Kad var sākties pēcdzemdību depresija?

Šis punkts daudziem rada apjukumu.

Pēcdzemdību depresija:

• var sākties pirmajās nedēļās pēc dzemdībām, sākumā izskatoties līdzīga baby blues, bet bez uzlabošanās
• var sākties jebkurā brīdī pirmajā gadā pēc dzemdībām, pat vairākus mēnešus vēlāk, īpaši, ja ir papildu stress vai mainās zīdīšana

Ja tavs mazulis ir 4 vai 9 mēnešus vecs un tu domā: „Taču tagad vairs nevar būt pēcdzemdību depresija?”
Var. Pēcdzemdību periods medicīniski skaitās līdz gadam.

Galvenie pēcdzemdību depresija simptomi

Katra sieviete pēcdzemdību depresiju izjūt mazliet citādi, bet ir vairāki raksturīgi simptomi.

Ja pamani vairākus no tiem vairumu dienu vismaz 2 nedēļu garumā, ir laiks meklēt palīdzību pēcdzemdību depresijai:

• Pastāvīgas skumjas vai tukšuma sajūta
  Jūties nomākta, apātiska vai bezcerīga lielāko dienas daļu.

• Intereses vai prieka zudums
  Lietas, kas agrāk patika (seriāli, grāmatas, rokdarbi, pat bērna mīļošana) šķiet garlaicīgas, bez jēgas.

• Intereses zudums par mazuli
  Tu rūpējies par mazuļa vajadzībām, bet iekšēji jūties atsvešināta, dusmīga vai vienaldzīga.

• Smaga trauksme vai panikas lēkmes
  Spēcīgas bailes, sirdsklauves, trīce, sajūta, ka tūlīt ģībsi vai zaudēsi kontroli.

• Grūtības izveidot saikni ar bērnu
  Nepiedzīvo to „mīlestības vilni”, par kuru visi runā. Varbūt nejūti neko, reizēm pat dusmas.

• Nespēja normāli funkcionēt
  Ikdienas darbi šķiet neizdarāmi. Saģērbties, nomazgāties vai atbildēt uz ziņu liekas par daudz.

• Norobežošanās no ģimenes un draugiem
  Neceļ klausuli, atcel apciemojumus, gribi būt viena vai jūties nesaprasta.

• Miega izmaiņas
  Bezmiegs (prāts nepārstāj malt domas) vai, gluži otrādi, gribas gulēt visu laiku.

• Apetītes izmaiņas
  Ēd ļoti maz vai ēd pārāk daudz, lai „nomierinātos”.

• Vainas, bezvērtības sajūta vai pārliecība, ka esi „slikta mamma”
  Ļoti skarba attieksme pret sevi, bieži neatbilstoša reālajai situācijai.

• Domās ieslīd pašsavainošanās vai kaitējuma bērnam idejas
  No uzmācīgām, biedējošām bildēm galvā līdz konkrētiem plāniem.

Par pēdējiem diviem punktiem jāpasaka atklāti:

Domāt par kaitējumu sev vai bērnam nenozīmē, ka esi briesmonis. Tas ir signāls, cik ļoti slikti tu patiesībā jūties. Tev vajag neatliekamu palīdzību, nevis kaunu.

---

Kā ar pēcdzemdību trauksmi?

Daudzām sievietēm galvenā sajūta nav skumjas, bet bažas un bailes.

Tu vari būt visu laiku saspringta, ar paātrinātu pulsu, ik pēc pāris minūtēm pārbaudīt, vai mazulis elpo, un naktī divos lasīt internetā par katru punktiņu uz mazuļa ādas.

Tā var būt pēcdzemdību trauksme, kas var būt pati par sevi vai kopā ar pēcdzemdību depresiju.

Pēcdzemdību trauksmes pazīmes

Nelielas raizes ir normālas, bet pēcdzemdību trauksme izskatās citādi:

• Pārmērīgas, neizslēdzamas bažas
  Domu karuselis. Nevari sevi nomierināt pat ar loģiskiem argumentiem.

• Ātras, nemierīgas domas
  Smadzenes lec no viena „ja nu” uz nākamo, līdz jūties pilnīgi izsmelta.

• Pastāvīga pārbaude vai drošības meklēšana
  Atkal un atkal pārbaudi, vai bērns elpo, nemitīgi prasi citiem apstiprinājumu, ka viss ir kārtībā.

• Fiziski simptomi
  Spiedoša sajūta krūtīs, sirdsklauves, reiboņi, svīšana, sajūta, ka tūlīt notiks kaut kas briesmīgs.

• Nespēja atslābināties
  Pat tad, kad mazulis guļ mierīgi un ir drošībā, ķermenis ir „kaujas gatavībā”.

• Izvairīšanās
  Izvairies no miega, braukšanas ar sabiedrisko transportu, došanās ārā vai citu cilvēku palīdzības ar bērnu „ja nu kas”.

Dažām sievietēm ar pēcdzemdību trauksmi garastāvoklis pat nav ļoti zems, tāpēc šķiet, ka tas nevar būt „depresija pēc dzemdībām”. Patiesībā garīgā veselība pēc dzemdībām bieži ir sajaukums: reizē depresija, trauksme vai abi kopā.

---

Baby blues vs pēcdzemdību depresija: galvenās atšķirības

Salīdzināt baby blues un pēcdzemdību depresiju blakus ir ļoti noderīgi. Lasot, mēģini godīgi sev pajautāt, kam tuvāk jūties tu.

1. Laiks

• Baby blues

  • Sākas: parasti 2. vai 3. dienā pēc dzemdībām
  • Spēcīgākais: ap 5. dienu
  • Uzlabojas: parasti līdz 2 nedēļām pēc dzemdībām

• Pēcdzemdību depresija

  • Var sākties: jebkurā laikā pirmajā gadā
  • Var būt turpinājums baby blues, kas nepaliek vieglāks
  • Var parādīties vēlāk, kad šķita, ka viss ir kārtībā

Ja intensīvi simptomi sākas vai turpinās pēc šī 2 nedēļu sliekšņa, vairāk jādomā par pēcdzemdību depresiju, ne tikai par baby blues.

2. Smagums

• Baby blues

  • Vari daudz raudāt, justies ļoti emocionāla un pārgurusi.
  • Tomēr saglabājas brīži, kad ir miers vai pat prieks.
  • Ar atbalstu spēj izpildīt ikdienas pamatlietas.

• Pēcdzemdību depresija

  • Sajūtas ir smagnējākas un pastāvīgākas, bieži kā „melns mākonis” vai „būt zem ūdens”.
  • Prieka gandrīz nav vispār.
  • Izvilkt dienu līdz vakaram liekas gandrīz neiespējami.
  • Domās var parādīties vēlme „vienkārši nebūt” vai nožēla par to, ka bērns piedzimis.

3. Ilgums

• Baby blues

  • Īslaicīgs stāvoklis, parasti mazāk nekā 2 nedēļas.
  • Jūtas kļūst arvien mierīgākas, nevis sliktākas.

• Pēcdzemdību depresija

  • Ilgst ilgāk par 2 nedēļām un bez ārstēšanas bieži turpinās mēnešiem.
  • Laikam ejot var tikai pastiprināties.

Ja tu sevi pieķer domājam: „Cik ilgi turpinās baby blues, jo man jau 4 nedēļas ir drausmīgi?”,
tas ir sarkanais karodziņš parunāt ar speciālistu par pēcdzemdību depresija simptomiem.

---

„Vai tā ir tikai nedormēšanās vai kas vairāk?”

Miega trūkums visu pastiprina. Pāris jautājumi palīdz nedaudz noķert, kas īsti notiek:

• Ja tu brīnumainā kārtā nedēļu izgulētos 8 stundas naktī, vai šķiet, ka lielā mērā atkal būtu „tu pati”?
  Vai tomēr jūties tik nomākta vai satraukta, ka pat doma par atpūtu neko nemaina?

• Vai dienā ir brīži, kad jūties vismaz normāli, kaut uz mirkli?
  Vai no rīta līdz vakaram viss ir vienā smagā tonī?

• Vai draugi vai ģimene saka, ka tu „neizskaties pēc sevis” vai „šķieti ļoti nospiesta”?

Svarīga ir arī tava iekšējā sajūta. Ja kaut kur dziļi galvā skan kluss teikums „man laikam vajag palīdzību”, ir vērts to sadzirdēt. Tā parasti ir gudrākā balss telpā.

---

Kad meklēt palīdzību pēc dzemdībām: tā nav vājuma pazīme

Daudzas māmiņas atliek palīdzības meklēšanu, jo kaunas. Vai domā: „Citiem ir sliktāk, man vienkārši jāsavācas.”

Līdz „apakšai” nav jānokļūst, lai tev pienāktos atbalsts.

Tev noteikti vajadzētu ar kādu parunāt, ja:

• zemais garastāvoklis vai trauksme turpinās vairāk nekā 2 nedēļas pēc dzemdībām
• tu nevari aizmigt, pat kad mazulis guļ, jo prāts nepārstāj malt domas
• jūties atsvešināta no mazuļa vai neko pret viņu nejūti
• ikdienas lietas kļūst gandrīz neizpildāmas
• izvairies no cilvēkiem vai melo par to, kā patiesībā jūties
• esi nobijusies no savām domām un nejūties droši tās izstāstīt

Tev nekavējoties jāmeklē neatliekama palīdzība, ja:

• tev ir domas par pašnāvību vai sevis savainošanas plāni
• parādās domas par kaitējumu bērnam, īpaši, ja baidies, ka varētu kādreiz rīkoties
• jūti, ka zaudē saikni ar realitāti, dzirdi vai redzi to, kā nav, jūties ļoti satriekta, dezorientēta vai „ne savā ķermenī”

Latvijā:

• ja ir tūlītējs apdraudējums tev vai bērnam, zvani 113 vai dodies uz tuvāko neatliekamās palīdzības (NMPD) vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu
• krīzes situācijās vari zvanīt uz Krīžu un konsultāciju tālruni 116123 (24/7)
• bērnu un jauniešu atbalstam ir arī „Uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem” 116111, kur var zvanīt arī vecāki

Palūgt palīdzību nenozīmē, ka kāds uzreiz paņems bērnu prom. Medicīnas un sociālie darbinieki vēlas, lai jūs abi būtu drošībā un kopā. Pēcdzemdību depresija ārstēšana ir par to, lai tev atgrieztos spēks, nevis par sodīšanu.

---

Ar ko parunāt un ko teikt

Nav jāieiet pie ģimenes ārsta ar perfekti sagatavotu runu. Svarīgākais ir vispār atvērt sarunu.

Vispirms pastāsti kādam savējam

Ja vari, pamēģini pateikt vismaz vienam uzticamam cilvēkam:

• partnerim
• labai draudzenei
• mammai, māsai vai citam tuviniekam

Vari teikt, piemēram:

• „Es netieku galā tik labi, kā biju iedomājusies.”
• „Es jūtos zema garastāvokļa un trauksmaina gandrīz visu laiku, tas nav tikai nogurums.”
• „Man ir bail no dažām domām, kas man nāk prātā.”

Reizēm palīdz, ja saglabā rakstu telefonā vai izprintē un parādi: „Lielā daļa no šī attiecas uz mani.”

Saruna ar veselības aprūpes speciālistu

Latvijā tu vari vērsties pie:

• sava ģimenes ārsta
• ginekologa vai vecmātes (īpaši, ja vēl esi viņu uzraudzībā)
• psihiatra, psihologa vai psihoterapeita
• perinatālās vai pēcdzemdību garīgās veselības speciālistiem, ja tādi pieejami tavā reģionā (bieži lielākajās slimnīcās vai psihiskās veselības centros)

Vari teikt, piemēram:

„Kopš dzemdībām jūtos ļoti nomākta un satraukta. Tas ilgst vairāk nekā divas nedēļas, un es uztraucos, ka man varētu būt pēcdzemdību depresija.”

Noteikti piemini konkrētus pēcdzemdību depresija simptomus vai pēcdzemdību trauksmi, ko piefiksē: grūtības sajust mīlestību pret bērnu, panikas lēkmes, bezcerība, biedējošas uzmācīgas domas.

Tu esi pelnījusi, lai tevi uztvertu nopietni. Ja jūti, ka tevi „atšuj” ar frāzi „tās ir tikai hormonu svārstības”, drīksti lūgt otru viedokli vai pierakstīties pie cita ārsta.

---

Kā ārsti izvērtē pēcdzemdību depresiju: Edinburgas skala

Daudzi ģimenes ārsti un māsas izmanto īsu anketu, ko sauc par Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu (Edinburgh Postnatal Depression Scale, EPDS).

Tās ir 10 jautājumi par to, kā jutusies pēdējo 7 dienu laikā, tostarp:

• cik bieži jūties skumja vai satraukta
• vai spēji pasmieties, vai spēj gaidīt kaut ko ar prieku
• kāds ir miegs
• vai ir bijušas domas par sevis savainošanu

Atbildes ir vairāku izvēļu formā, piemēram, „jā, lielāko daļu laika”, „reti”, „nemaz”.
Punktu skaits palīdz saprast, vai iespējama depresija pēc dzemdībām un cik lielu atbalstu vajag.

EPDS nav pats par sevi diagnoze, bet labs skrīninga rīks, kas palīdz izlemt, kāds nākamais solis nepieciešams.

Ja uztraucies, vari arī pati internetā atrast „Edinburgh Postnatal Depression Scale”, aizpildīt to mājās un ņemt rezultātu līdzi uz vizīti.

---

Ārstēšanas iespējas: tev ir tiesības justies labāk

Pēcdzemdību depresija un pēcdzemdību trauksme ir ārstējamas. Daudzas sievietes ar laiku atkal jūtas labi. Nav jāmokās visu gadu un jācer, ka „pāries pats no sevis”.

1. Sarunu terapija

Biežāk izmantotās iespējas:

• Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT)
  Palīdz pamanīt domāšanas un uzvedības modeļus, kas uztur slikto pašsajūtu, un pakāpeniski tos mainīt.

• Psihoterapija vai konsultācijas
  Droša vide, kur izrunāt dzemdību pieredzi, identitātes maiņu, attiecības ar partneri un citu emocionālo fonu.

Latvijā vari vērsties pie psihologa vai psihoterapeita valsts vai privātajā sektorā. Dažās pašvaldībās un NVO ir pieejamas bezmaksas vai daļēji apmaksātas konsultācijas jaunajām māmiņām. Jautā savam ģimenes ārstam vai sociālajam dienestam par iespējām.

Ir arī atbalsta grupas vecākiem, kur iespējams satikt citus, kas piedzīvo līdzīgu pieredzi.

2. Medikamenti

Reizēm ar terapiju vien nepietiek, īpaši, ja simptomi ir smagi un ļoti traucē ikdienai.

Ģimenes ārsts vai psihiatrs var piedāvāt antidepresantus. Daudzas sievietes ir satrauktas par zāļu lietošanu zīdīšanas laikā. Te ļoti svarīga ir korekta informācija.

Svarīgākie punkti:

• vairāki antidepresanti ir pētīti zīdīšanas laikā, un ir medikamenti, kas tiek uzskatīti par saderīgiem ar zīdīšanu
• Latvijā bieži tiek nozīmēta, piemēram, sertralīna grupa, kas daudzām sievietēm ir piemērota zīdīšanas periodā
• lēmums vienmēr ir individuāls, izvērtējot ieguvumus un riskus gan tev, gan bērnam

Arī neārstēta pēcdzemdību depresija nes riskus: tavai veselībai, spējai parūpēties par mazuli un jūsu saiknei ilgtermiņā. Tavas ārstēšanas mērķis ir arī bērna labums.

Nesāc un nepārtrauc medikamentu lietošanu pēkšņi, nekonsultējoties ar ārstu vai psihiatru.

3. Praktisks un sociāls atbalsts

Neviens medikaments vai terapija neaizstās pamatlietas ikdienā.

Dažkārt ļoti daudz dod vienkāršas lietas:

• Palīdzība mājās
  Kāds izvāc traukus, uzvāra zupu, izmazgā veļu vai patur bērnu, kamēr tu nomazgājies.

• Miega atbalsts
  Partneris uzņemas vienu nakts barošanu (ar atslauktu pienu vai maisījumu), vecmāmiņa paņem bērnu pastaigā, lai tu paguli.

• Sarunas ar citām mammām
  Bērnu istabu pasākumi, māmiņu grupas, atklātas sarunas sociālajos tīklos, kur citi godīgi stāsta arī par grūtajiem brīžiem, ne tikai „instagramīgo” pusi.

• Robežu vilkšana
  Mazāk ciemiņu, ja viņi tevi nogurdina, „nē” cilvēkiem, kas kritizē vai pamāca, un skaidrs lūgums par to, kādu palīdzību tev tiešām vajag.

Tas nav „izlaidiens luksusā”. Tas ir reāls profilakses un atveseļošanās pamats, lai mātes garastāvokļa svārstības nepārvērstos par nopietnu depresiju.

---

Tu neesi viena un tu neesi izgāzusies

Mātes dzīvi mēdz zīmēt kā mīkstu sedziņu, rozā zeķīšu un laimīgu smaidu laiku. Gandrīz neviens nerāda četros no rīta barošanas brīžus, kad jūties kā svešiniece savā dzīvē.

Ja no šī raksta atceries tikai vienu lietu, lai tā ir šī:

• pirmajās 2 nedēļās emocionālums un haoss bieži ir „parasts” baby blues
• noturīgas skumjas, trauksme vai atsvešinātība, kas turpinās ilgāk, nav stāvoklis, ar kuru „vienkārši jāsamierinās”. Tā ir veselības problēma, un tu esi pelnījusi ārstēšanu.

Pēcdzemdību depresija, depresija pēc dzemdībām, baby blues, pēcdzemdību trauksme - nosaukumi var būt mulsinoši. Svarīgākais ir tas, kā tu šobrīd jūties un spēj dzīvot ikdienu.

Ja kaut kas no izlasītā lika nodomāt: „Tas esmu es”, lūdzu:

1. Pastāsti par to kādam, kam uzticies.
2. Pieraksties pie ģimenes ārsta vai cita speciālista un pasaki, kā jūties.
3. Ja ir domas par kaitējumu sev vai bērnam, nekavējoties zvani 113 vai dodies uz slimnīcas uzņemšanu.

Lūgt palīdzību pēcdzemdību depresijai ir spēka, nevis vājuma pazīme. Tu dari neticami smagu darbu - esi iznēsājusi, dzemdējusi un tagad rūpējies par mazu cilvēku. Rūpes par savu garīgo veselību ir daļa no tā, kā būt labai mammai, kāda tu jau esi.

_{Šis saturs ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem, un to nedrīkst izmantot kā aizstājēju jūsu ārsta, pediatra vai cita veselības aprūpes speciālista padomam. Ja jums ir kādi jautājumi vai bažas, jums jākonsultējas ar veselības aprūpes speciālistu.
Mēs, kā Erby lietotnes izstrādātāji, neuzņemamies nekādu atbildību par jebkādiem lēmumiem, ko pieņemat, pamatojoties uz šo informāciju, kas tiek sniegta tikai vispārīgiem informatīviem nolūkiem un nav personīgas medicīniskas konsultācijas aizstājējs.}