Jautājums, kas tikko kļuvušiem vecākiem skan galvā atkal un atkal: «Cik daudz piena jādod zīdainim?»
Paskaties uz savu mazo bērniņu, tad uz pudelītes iedaļām, tad uz kādu „bērnu barošanas tabulu pēc vecuma” internetā, un nekas īsti nesakrīt ar to, ko dara tavs bērns.
Svarīgākais, ko vērts atcerēties: „normāli” ir ļoti plašs diapazons. Zīdaiņi nav roboti, viņi nebarojas pēc tabulām.
Šajā rakstā atradīsi vidējās porcijas pēc vecuma, kas raksturīgas ar krūti barotiem un ar maisījumu barotiem bērniem, kā arī pazīmes, kas palīdz saprast, vai zīdainis ir paēdis vai joprojām grib ēst. Uzlūko šo kā praktisku palīgu, nevis stingru noteikumu grāmatu.
Pirms ķeramies pie skaitļiem, viens lielais „bet”.
Ja tavam bērnam:
tad, visticamāk, zīdaiņa barošana ir kārtībā, pat ja skaitļi nesakrīt ar kāda cita bērna grafiku.
Izmanto šo rakstu kā atskaites punktu, bet galvenokārt uzticies sava bērna signāliem.
Pirmajās dienās jautājums „cik daudz piena jādod jaundzimušajam?” var radīt milzīgu stresu, īpaši, ja šķiet, ka izdalās tikai pāris pilieni pirmpiena vai maisījuma daudzums pudelītē izskatās niecīgs. Ja saproti, cik liels ir jaundzimušā vēderiņš 1. dienā, 3. dienā utt., bilde kļūst daudz saprotamāka.
Zemāk ļoti aptuvena tabula, cik liels ir apjoms vienā ēdienreizē:
Pirmajā dienā šāds niecīgs daudzums ir pilnīgi normāls. Pirmpiens ir biezs, ļoti koncentrēts, un bērni bieži grib zīst ļoti bieži - ik pēc 1–2 stundām, īsās ēdienreizēs.
Tu neesi „neizdevusies mamma/tētis”, ja redzi tikai dažus pilienus. Tieši tik mazs apjoms arī ir tas, ko šāds ķiršoga izmēra vēderiņš spēj uzņemt.
Apmēram trešajā dienā piena daudzums parasti sāk palielināties. Daļa bērnu šajā laikā „kopē barošanu” - grib pie krūts vai pudelītes daudz biežāk, it īpaši vakaros. Tas var būt nogurdinoši, bet ir normāls veids, kā bērns stimulē piena veidošanos.
Apmēram nedēļas vecumā daudzi bērni sāk ēst mazliet „paredzamāk”, lai gan vārds „paredzami” te ir stipri nosacīts. Naktī viņi mēdz izturēt 2–3 stundas starp ēdienreizēm, dienā bieži ēd biežāk.
Ap 2. nedēļu bieži jūtams, ka bērniņš kļūst prasmīgāks pie krūts vai izdzer nedaudz lielākas maisījuma porcijas. Šajā laikā bieži ir pirmais jūtamais izaugsmes lēciens, tāpēc dažas dienas zīdainis var ēst īpaši bieži.
Mēneša beigās daudziem zīdaiņiem ir 7–10 ēdienreizes 24 stundu laikā, citi ēd vēl biežāk. Ja galvā skan „cik daudz piena 1 mēneša zīdainim vajag?”, šo diapazonu var izmantot kā orientieri, nevis stingru normu.
Ap 2 mēnešu vecumu dažiem bērniem ēdienreizes sāk retāk atkārtoties - ap 6–8 reizēm diennaktī. Citi joprojām labprāt ēd biežāk un mazākās porcijās. Abas zīdaiņa barošanas stratēģijas var būt normālas, īpaši, ja bērns saņem mammas pienu.
Jautājums „cik daudz piena 3 mēnešu zīdainim jādzer?” ir viens no biežākajiem. Interesanti, ka ap šo vecumu dienas piena daudzums bieži stabilizējas. Bērnam nav nepieciešams arvien vairāk un vairāk piena. Augšanas temps mazliet palēninās, un piena daudzums diennaktī parasti izlīdzinās.
Laikā no 4 līdz 6 mēnešiem piens (mātes piens vai maisījums) joprojām ir galvenais uzturs. Pat ja piebarošanu sāc tuvāk 6 mēnešu vecumam, kopējais piena daudzums diennaktī sākumā būtiski nemainās, tikai sadalās citādi dienas gaitā.
Atceries, ka porcijas zīdainim pēc vecuma ir orientējošas. Daži ir paēduši, sasniedzot apakšējo robežu, citiem vajag mazliet vairāk.
Īsi apkopojot dienas piena daudzumu zīdainim:
Ap 2–3 mēnešu vecumu daudziem bērniem izveidojas stabils dienas piena apjoms, lai gan svars turpina augt. Tas ir normāli - bērns kļūst efektīvāks, un augšanas līkne pakāpeniski izlīdzinās.
Ja bērns ilgstoši dzer krietni mazāk par šiem daudzumiem un svars nepieaug, vai ievērojami vairāk, bet tomēr ir ļoti nemierīgs, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, pediatru vai neonatologu pēc individuāla padoma.
Zīdīšanai ir viens „mīnuss”, kad mēģini saprast, cik daudz jādod zīdainim: mililitrus neredzi.
Tāpēc skaitļu vietā jāpievērš uzmanība trim galvenajām lietām:
Pirmajās nedēļās diezgan tipisks izskatās šāds režīms:
1. mēnesis:
Pēc pirmā mēneša:
Ja prāsies jautājums „cik bieži jābaro jaundzimušais?”, atbilde ir - bieži. Pirmajās nedēļās zīdaiņa barošana tiešām var šķist nebeidzama. Tā viņš aug un vienlaikus „pasūta”, cik daudz piena tev vajadzēs nākamajās dienās.
Bieži dzirdams, ka bērnam vajadzētu zīst 10–20 minūtes no katras krūts. Tas var būt aptuvens orientieris, bet dzīvē ir daudz variāciju:
Svarīgāk par minūtēm pulkstenī:
Ja bērns gandrīz uzreiz aizmieg pie krūts un gandrīz nerij, vai arī zīž ļoti ilgi, tomēr svars neaug, ir vērts aprunāties ar zīdīšanas konsultantu vai ārstu.
Ar krūti barotiem bērniem labākais rādītājs, kā norit zīdaiņa barošana, ir:
Slapjie autiņi:
Netīrie autiņi (kaka):
Svara pieaugums:
Ja svars un autiņu skaits ir normāls, var diezgan droši teikt, ka piena daudzums zīdainim ir pietiekams, pat ja precīzs atbildes variants „cik daudz piena jaundzimušajam” nav zināms.
Barošana ar piena maisījumu ļauj precīzi redzēt, cik daudz izdzerts, kas reizēm nomierina, bet citkārt tieši otrādi - liek pārlieku uztraukties par katru mililitru.
Latvijā pediatri bieži izmanto vienkāršu formulu:
aptuveni 150–200 ml maisījuma uz 1 kg svara diennaktī, sadalot to vairākās ēdienreizēs.
Piemēram:
Tas labi saskan ar iepriekš minētajiem vidējiem rādītājiem un porcijām zīdainim pēc vecuma.
Pirmās dienas:
pavisam nelieli apjomi, 10–30 ml vienā ēdienreizē, kas pakāpeniski palielinās.
Nedēļas beigās:
bieži 45–60 ml vienā ēdienreizē.
Ap 1 mēnesi:
parasti 90–120 ml vienā reizē, 6–8 ēdienreizes dienā.
Ap 2–3 mēnešiem:
nereti 120–180 ml vienā reizē, 5–7 ēdienreizes diennaktī.
Ap 4–6 mēnešiem:
daudzi zīdaiņi izdzer 150–240 ml vienā reizē, ap 5–6 ēdienreizēm dienā.
Atkal - daži bērni mierīgi „ietilpst” ārpus šiem cipariem un tomēr ir veseli. Svarīgākais ir zīdaiņa augšana un pašsajūta, nevis viens skaitlis tabulā.
Neatkarīgi no tā, vai baro ar krūti vai maisījumu, vairums bērnu labi parāda, kad ir paēduši, ja tikai uzmanīgi vēro viņu signālus un nemēģini tos ignorēt.
Pazīmes, ka bērns ir paēdis:
Ja baro ar pudeli, neļauj vainas sajūtai par „izmesto maisījumu” spiest bērnam izdzert pēdējos 10 ml ar varu. Regulāri liekot apēst vairāk nekā pašam gribas, var rasties pārēšanās un diskomforts.
Dažiem zīdaiņiem vajag biežāk barot vai piedāvāt nelielu „pienesumu” papildus. Uz to var norādīt:
Ja šķiet, ka zīdaiņa barošanas režīms nav īsti piemērots, porcijas zīdainim pēc vecuma ir krietni zem tipiskā, un svars nepieaug, jāsazinās ar ģimenes ārstu, pediatru vai vecmāti. Nereti pietiek ar nelielām izmaiņām zīšanas pozā, piesūkšanās tehnikā vai barošanas biežumā, un situācija jau strauji uzlabojas.
Jauni vecāki saņem padomus no visām pusēm. Daļa noderīgi, daļa - ne pārāk. Atkārtojas daži tipiski klupšanas akmeņi.
Ļoti izplatīta kļūda.
Maisījums šķiet „dārgs un svarīgs”, tāpēc rodas sajūta, ka katrs piliens jādabū bērnā. Sāc kratīt pudelīti, piedāvāt vēl un vēl, viegli piespied bērnu dzert, pat ja viņš knupi bīda ārā.
Kāpēc tas nav labi:
Labāk: sākumā gatavo tipisku daudzumu, bet esi mierīgs, ja kaut kas paliek pāri. Ja atkārtoti redzi, ka bērns pudeli iztukšo un joprojām izskatās izsalcis, nākamajā reizē var pagatavot mazliet vairāk.
Brālēna bērns 8 nedēļu vecumā izdzer 180 ml vienā reizē. Tavs 120 ml un ir pilnīgi apmierināts, svars aug. Kurš „pareizs”?
Visticamāk, abi.
Bērni atšķiras pēc:
Tāpēc arī jautājumi „cik daudz piena 1 mēneša zīdainim?” vai „cik daudz barot 3 mēnešu zīdaini?” vienmēr būs ar atbildi diapazonā, nevis vienu konkrētu skaitli. Tabulas un barošanas normas pēc vecuma ir domātas kā fons, nevis sacensības.
Mīts, kas turas spītīgi: iedod milzīgu pudeli vakarā, un bērns gulēs visu nakti.
Te ir divas problēmas:
Līdzsvarots, uz bērna vajadzībām balstīts zīdaiņa barošanas režīms dienā un naktī ilgtermiņā palīdz labākam miegam nekā mēģinājumi „ieliet” pēc iespējas vairāk pirms gulētiešanas.
Ritms un grafiki var būt noderīgi, kad barošana jau nostabilizējusies. Taču pirmajās nedēļās, jo īpaši zīdot, barošana pēc pieprasījuma parasti ir labākais risinājums gan piena daudzumam, gan bērna pašsajūtai.
Ja bērns grib ēst pēc 1,5 stundām, tad pēc 3 stundām, tad atkal pēc īsāka intervāla - tas var būt pilnīgi normāli. Tu nebojā bērna raksturu, ja reaģē uz izsalkuma signāliem. Tu vienkārši baro mazu cilvēku ar ļoti mazu vēderiņu.
Ja atmetam visas tabulas un teorijas, zīdaiņa barošanu var izteikt dažos pamatpunktos:
Ja pieķer sevi skatāmies uz pudelīti vai bērnu un domājam: „Vai ar to pietiek? Vai nav par maz?”, zini, ka ar to nav vieni paši. To sev jautā gandrīz visi vecāki.
Ja šaubies, pajautā sev:
Ja atbildes ir „jā”, ļoti iespējams, zīdaiņa barošana jau tagad ir tieši tik laba, cik nepieciešams.
Ja tomēr iekšā ir sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, arī uz to ir vērts paļauties un parunāt ar ģimenes ārstu, pediatru, vecmāti vai zīdīšanas speciālistu. Skaitļi ir tikai palīgs. Svarīgākie šajā stāstā esat tu un tavs bērns.