Kad zvanīt ārstam jaundzimušajam pirmajās nedēļās - simptomi un rīcība

Pirmās nedēļas ar jaundzimušo ir īstas amerikāņu kalniņi. Jūs mācāties dzīvot bez miega, bērniņš mācās dzīvot ārpus mammas vēdera, un šķiet, ka katrs troksnis vai krāsas maiņa sejā ir iemesls trauksmei.

Mazliet satraukuma ir labi, tas sargā bērnu. Taču pastāvīgs uztraukums līdz panikai tikai nogurdina. Šis raksts ir domāts kā mierīgs, pārskatāms atgādinājums brīžiem, kad prātā grozās: „Vai tas ir normāli?” vai „Vai man jāzvana ārstam tagad?”.

Tālāk ir aprakstīts, kad zvanīt ārstam zīdainim pirmajās dzīves nedēļās. Raksts veidots, domājot par vecākiem Latvijā, taču šīs jaundzimušā brīdinājuma pazīmes atbilst vispārpieņemtām rekomendācijām Eiropā.

Ja jums ir kaut mazākās aizdomas vai vienkārši sajūta, ka „kaut kas nav labi”, uzticieties sev un zvaniet savam ģimenes ārstam, pediatram, dežūrārstam, Ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim 66016001 vai, nopietnu bažu gadījumā, 113 uz ātro palīdzību. Jautājot par tik mazu bērnu, jūs nekad netraucējat „par niekiem”.

Kad meklēt neatliekamu medicīnisku palīdzību

Zemāk minētie simptomi jaundzimušajam nav tie, par kuriem „pagaidīt un paskatīties”. Ja pamānāt ko no šī saraksta, rīkojieties uzreiz. Elpošanas grūtību, zilganu lūpu vai ļoti slikta bērna pašsajūtas gadījumā nekavējoties zvaniet 113 vai dodieties uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu.

1. Drudzis vai pārāk zema temperatūra

Jaundzimušie vēl slikti regulē ķermeņa temperatūru, un izmaiņas var būt agrīna infekcijas pazīme.

Steidzami sazinieties ar ārstu, ja:

• bērnam ir temperatūra virs 38 °C (mērīta padusē, nevis uz pieres)
• bērnam ir temperatūra zem 36 °C, kas nepaceļas, uzvelkot papildu drēbītes vai turot bērnu pie sevis pliku „āda pie ādas”

Drudzis jaundzimušajam var norādīt uz nopietnu infekciju, un tik mazi bērni nereti jānovēro slimnīcā. Arī pārāk zema ķermeņa temperatūra var būt infekcijas vai zema cukura līmeņa asinīs signāls.

Daži praktiski ieteikumi:

• izmantojiet digitālo termometru, mērījumu veiciet padusē
• ja iegūstat augstu rezultātu, nomēriet vēlreiz, lai pārliecinātos
• nedodiet jaundzimušajam paracetamolu vai ibuprofēnu, ja ārsts to nav skaidri ieteicis

Ja pieķerat sevi pie domas „bērns šķiet ļoti karsts” vai „bērns ir neparasti vēss”, nepaļaujieties tikai uz roku. Nomēriet temperatūru un, ja tā ir ārpus 36–37,5 °C robežām, sazinieties ar ģimenes ārstu, pediatru vai dežūrārstu.

2. Zīdainis atsakās ēst 2 vai vairāk ēdienreizes pēc kārtas

Pavisam mazi bērni parasti ēd bieži - aptuveni ik pēc 2–3 stundām arī naktīs. Reizēm slinkāka ēdienreize ir normāli. Taču atkārtota atteikšanās ēst jau ir satraucoša.

Jāzvana ārstam vai vecmātei, ja:

• jūsu jaundzimušais atsakās ēst divas ēdienreizes pēc kārtas vai ilgāk
• bērnam nav nekādas intereses par krūti vai pudelīti un viņš ir ļoti miegains, ļengans
• kopā ar sliktu ēšanu pamanāt mazāk slapju autiņu zīdainim

Kad vecāki saka: „zīdainis atsakās ēst” vai „bērns neēd kā parasti”, ārstam prātā nāk dehidratācija, zems cukura līmenis asinīs vai sliktas pašsajūtas sākums.

Tas attiecas gan uz bērniem, kas ēd tikai no krūts, gan uz maisījumu vai jauktu barošanu. Arī tad, ja bērns piesūcās, bet pēc dažiem malkiem katru reizi tūlīt aizmieg, vērts meklēt palīdzību.

3. Pastāvīga vemšana (ne tikai atraugas un piena šļakatas)

Lielākā daļa mazuļu atraugājoties nedaudz „uzspļauj” pienu - uz pleca, pa zodiņu, mazliet pēc ēšanas. Tas ir normāli.

Jāsatraucas, ja:

• bērnam ir spēcīga, strūklojoša vemšana, kas atkārtojas
• vemšana ir pastāvīga, nevis vienreiz dienā
• bērns izskatās izsalcis, bet gandrīz visu apēsto atvemj
• var redzēt dehidratācijas pazīmes vai ir mazāk slapju autiņu zīdainim

Tas nav tas pats, kas pāris pilieni piena pēc atraugas. Pastāvīga zīdaiņa vemšana var liecināt par infekciju, zarnu darbības traucējumiem vai nepanesību, kas jāizvērtē. Ja neesat droši, vai redzamais ir „parasta atgrūšana” vai patiesa vemšana, uzfilmējiet īsu video un parādiet to ārstam vai vecmātei.

4. Mazāk slapju autiņu nekā vajadzētu

Cik daudz bērns čurā, bieži ir viens no labākajiem rādītājiem, cik labi viņam klājas.

Ļoti aptuveni:

• 1. diena - 1 slapjš autiņš
• 2. diena - 2 slapji autiņi
• 3. diena - 3 slapji autiņi
• pēc tam - vismaz 6 labi slapji autiņi dienā

Ja bērns ēd tikai ar krūti, piena daudzums var pieaugt pāris dienu laikā, tomēr līdz 4.–5. dienai šādam autiņu skaitam jau vajadzētu būt.

Sazinieties ar ārstu vai vecmāti, ja:

• jūsu bērnam ir mazāk slapju autiņu nekā gaidīts viņa vecumam
• autiņi visu dienu ir tikai viegli mitri
• urīns ir ļoti tumšs vai ar izteiktu smaku

Daudzi vecāki meklē internetā par „mazāk slapju autiņu zīdainim”, un tas ir pamatots satraukums. Maz autiņu var būt agrīna dehidratācijas vai barošanas grūtību pazīme.

5. Asinis izkārnījumos vai vemumā

Asinis tik mazam bērnam vienmēr ir signāls konsultēties ar ārstu.

Nekavējoties meklējiet palīdzību, ja:

• redzat asinis izkārnījumos zīdainim - sarkanas svītriņas, recekļus vai ļoti tumšus, darvainus izkārnījumus pēc pirmajām dienām
• ir asinis vemumā - spilgti sarkanas vai vemums izskatās kā „kafijas biezumi”

Neliels asiņu daudzums izkārnījumos dažkārt var būt no maziņas plaisiņas ap anālo atveri, taču uz to paļauties nedrīkst. Asinis var liecināt par infekciju, alerģiju vai asiņošanu augstāk gremošanas traktā.

Ja šķiet, ka redzat asinis, saglabājiet autiņu un, ja iespējams, nofotografējiet. Tas ārstam palīdzēs saprast situāciju.

6. Dzeltens vai zaļš vemums

Šajā gadījumā krāsai ir ļoti liela nozīme.

• dzeltens vemums (ar žults piejaukumu)
• zaļš vemums zīdainim

Abos gadījumos tas var liecināt, ka no zarnām atpakaļ nāk žults, un tas var nozīmēt zarnu nosprostojumu. Līdz pierādās pretējais, tas ir neatliekams stāvoklis.

Ja bērnam ir dzeltens vai zaļš vemums, īpaši, ja tas atkārtojas, nekavējoties zvaniet 113 vai dodieties uz neatliekamo palīdzību. Neatliekiet uz ģimenes ārsta pierakstu.

7. Neparasts miegainums vai grūtības pamodināt

Jaundzimušie daudz guļ - līdz pat 18–20 stundām diennaktī ir normāli. Taču viņiem būtu regulāri jāmostas ēšanai un jāpamostas, reaģējot uz jums.

Satraucoši ir, ja:

• zīdaini ir ļoti grūti pamodināt, arī uz ēdienreizēm
• bērns ir ļengans, paceļot rokās, it kā „plīša lācītis”
• bērns ir tik noguris, ka nespēj normāli paēst un katru reizi tūlīt aizmieg
• zīdainis ir apātisks, maz kustina rokas un kājas, izskatās pavisam vārgs

Vecāki bieži saka: „grūti pamodināt zīdaini” un domā tieši šādu dziļu, satraucošu miegainību. To nedrīkst norakstīt uz „ideālu gulētāju”. Tas var būt infekcijas, zema cukura līmeņa vai cita nopietna iemesla signāls.

8. Nepārtraukta raudāšana 2 vai vairāk stundas

Visi bērni raud. Dažiem ir nemierīgi vakari vai „sarežģītā stundiņa”, kas ir nogurdinoši, bet tā joprojām ir norma. Būtiska atšķirība ir, vai bērnu vispār iespējams nomierināt.

Steidzama palīdzība nepieciešama, ja:

• ir nepārtraukta raudāšana zīdainim vismaz 2 stundas, bez pārtraukuma
• esat izmēģinājuši ēdināšanu, atraugas, autiņu maiņu, rokās, šūpošanu, āda pie ādas, bet nekas nepalīdz
• raudāšanas tonis ir ļoti ass, spalgāks nekā parasti
• bērns acīmredzami cieš - rausta kājiņas pie vēdera, ir sasprindzis, lok muguru

Ilgstoša, nenomierināma raudāšana var būt sāpju, infekcijas vai zarnu problēmu pazīme. It īpaši, ja tas ir pēkšņs, krasi atšķirīgs uzvedības modelis.

Ja jūtat, ka vairs nespējat izturēt, ir pilnīgi pieņemami bērnu droši nolikt gultiņā, iziet uz minūti citā istabā, dziļi ievilkt elpu un tad piezvanīt partnerim, draugam vai atbalsta tālrunim. Svarīgi, lai bērns ir drošā vietā, jūs pa to laiku atvelkat elpu.

9. Zilas lūpas vai mēle

Krāsas maiņa bērnam tiešām izskatās biedējoši, un šoreiz tas ir pamatoti.

Zvaniet 113 uzreiz, ja pamanāt:

• zilas vai violetas lūpas
• zilu mēli vai mutes iekšpusi
• zilo nokrāsu, kas nepazūd, sasildot bērnu

Tas var liecināt par zemu skābekļa līmeni asinīs, sirds vai plaušu problēmām. Reizēm rokām un kājām jaundzimušajiem var būt zilgani, raibaini plankumi, īpaši, ja viņiem ir auksti, un tas bieži ir normāli. Taču zilas lūpas vai mēle ir kas cits un prasa neatliekamu palīdzību.

10. Apgrūtināta elpošana

Elpošanas grūtības jaundzimušajam vienmēr ir neatliekams stāvoklis.

Zvaniet 113 vai dodieties uz neatliekamo palīdzību, ja redzat:

• bērns elpo ar gaudojošu vai stenējošu skaņu ar katru ieelpu
• plati veras nāsis elpojot
• krūškurvis ievelkas starp ribām vai zem tām (tā sauktās ieliekas elpojot)
• ļoti strauja elpošana vai garas pauzes starp ieelpām
• svilpojoša, čerkstoša skaņa elpojot
• bērns izskatās satraukts, ar sliktu ādas krāsu vai ļengans

Dažkārt vecāki saka: „bērns čuč un šņaukājas” vai „zīdainim naktī trokšņaina elpošana”, un tas var būt vienkārši aizlikts deguntiņš. Satraucošākas ir redzami grūtas elpas un kopējais stāvoklis - vai bērns labi ēd, ir laba krāsa un apmierināts, vai tomēr cīnās par katru ieelpu.

Ja šaubāties, nofilmējiet bērna elpošanu un parādiet ārstam vai konsultatīvajam tālrunim. Taču, ja iekšējā balss saka „tas izskatās slikti”, labāk dodieties uz neatliekamo palīdzību.

11. Iespiedies vai izspiedies lielais avotiņš

Mīkstā vieta uz bērna galvas virspuses ir lielais avotiņš. Normāli tas ir nedaudz ieliekts, mīksts.

Vienas dienas laikā vajadzīga ārsta konsultācija, ja:

• avotiņš ir izspiedies uz āru, kad bērns ir mierīgs un vertikālā stāvoklī (raudot tas drīkst mazliet izspiesties)
• avotiņš ir stipri ieņēmisies uz iekšu, it īpaši kopā ar sausu muti un maz slapjiem autiņiem

Izspiedies avotiņš var liecināt par infekciju vai paaugstinātu spiedienu galvaskausa iekšpusē. Savukārt stipri ieņēmisies vieta var būt dehidratācijas pazīme. Abos gadījumos bērnu jāpārbauda ārstam.

12. Izplatīts apsārtums ap nabas virvīti

Nabas atlikums pirms nokrišanas iziet cauri dažādām ne pārāk glītām stadijām. Neliels sausums, garoziņas vai ļoti neliels apsārtums tieši pie piesaistes vietas var būt normāli.

Steidzami jāvēršas pie ārsta, ja pamanāt:

• apsārtumu, kas plešas uz āru no nabas atlikuma uz apkārtējo ādu
• āda ap nabas pamatni ir karsta vai ļoti sāpīga pieskaroties
• ir strutas, slikta smaka vai pamanāms pietūkums
• bērnam vienlaikus ir temperatūra vai viņš izskatās klīniski slims

Tas var liecināt par nabas infekciju, kas jaundzimušajiem var attīstīties ātri. Savlaicīga ārstēšana parasti ir veiksmīga, tāpēc negaidiet „varbūt pāries pats”.

Biedējošas, bet bieži vien normālas pazīmes

Ne katrs „dīvainais simptoms” jaundzimušajam nozīmē saslimšanu. Bērniem ir virkne īpatnību, kas izskatās satraucoši, taču gandrīz vienmēr ir nekaitīgas.

Ja neesat droši, vienmēr jautājiet ārstam. Bet tieši par šīm parādībām pieredzējušas vecmātes bieži vien pavisam mierīgi saka: „Jā, tas ir normāli.”

Žagas

Jaundzimušajiem žagas ir ļoti bieži. Daudzi bērni „žagojās” jau mammas puncī, un daļa topošo vecāku to pat jutuši kā ritmiskas raustīšanās.

Parasti žagas ir:

• nesāpīgas
• nesaistītas ar nopietnām vēdera problēmām
• biežāk pēc ēšanas vai kad bērns ir satraukts, uzbudināts

Tās nav jāārstē. Varat mēģināt īsu ēdināšanu, paturēt bērnu vertikālā stāvoklī vai vienkārši pagaidīt. Parasti žagas pāriet pašas dažu minūšu laikā.

Šņaukāšanās, šķaudīšana

Jaundzimušie bieži šķauda. Deguntiņš ir ļoti mazs un jutīgs.

Ja šķaudīšana ir bieža, bet nav:

• temperatūras
• klepus vai elpošanas grūtību
• slikta ēšana

tad tas visbiežāk ir tikai mēģinājums atbrīvot degunu no putekļiem, piena pilieniem vai gļotām. Pirmajās dzīves nedēļās tas nav drošs rādītājs, ka bērnam ir iesnas vai alerģija.

Trīcošs zodiņš vai sīkas raustīšanās

Trīcošs zodiņš raudot vai īsa trīcēšana rokās un kājās izskatās satraucoši, bet lielākoties pie jaundzimušajiem tas ir nenobriedušas nervu sistēmas izpausme.

Parasti viss ir kārtībā, ja:

• kustības apstājas, kad maigi pieturat vai saliecat to pašu rociņu vai kājiņu
• tās galvenokārt parādās, kad bērns raud vai ir ļoti satraukts
• bērns labi ēd, ir možs nomodā un kopumā izskatās vesels

Ja trīcēšana nebeidzas, turot locekli, kustības ir ritmiskas un ilgstošas, bērna acis sāk dīvaini „stāvēties” vai „ripot”, tā jau var būt krampju pazīme - šādā situācijā nekavējoties meklējiet neatliekamu palīdzību. Bet reizēm notrīcējis zodiņš pats par sevi ir ļoti izplatīts un parasti nekaitīgs.

Raibums uz ādas, kad auksti

Jaundzimušo asinsrite vēl nav līdz galam pielāgojusies. Kad bērnam ir vēsi, var pamanīt:

• raibumu, marmorētu ādu uz rokām un kājām
• zilganas rokas un kājas, kamēr krūtis un seja ir silta un rozīga

Ja bērna ķermenis un sejiņa ir veselīgā krāsā un bērns uzsilst, uzvelkot kārtu klāt, paņemot rokās vai liekot „āda pie ādas”, šis ādas raibums visbiežāk ir norma.

Jāsatraucas, ja:

• bērns ir auksts pieskaroties pie krūtīm vai muguras
• raibums nepāriet un bērns ir miegains, slikti ēd
• krāsas maiņa ir uz lūpām un mēles

Šādos gadījumos jāsazinās ar ārstu.

Uzticieties savām sajūtām un meklējiet palīdzību

Jūs esat tas cilvēks, kas ar bērnu ir 24 stundas diennaktī. Jūs dzirdat viņa trokšņus trijos naktī, redzat ādas krāsu dienasgaismā, pamanāt katru sīkāko uzvedības maiņu. Neviens speciālists īsā vizītē to visu nevar redzēt.

Ja galvā neatkāpjas doma „kaut kas nav labi”, un jūs to nespējat ignorēt, ar to pilnīgi pietiek, lai:

• piezvanītu sava bērna ģimenes ārstam vai pediatram
• zvanītu uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 ārpus darba laika
• nopietnu bažu gadījumā dotos uz neatliekamo palīdzību vai zvanītu 113

Jūs neesat „pārspīlējošs vecāks”. Jūs vienkārši rūpējaties par savu bērnu.

Saglabājiet šo rakstu pa rokai, pierakstiet telefonā svarīgos numurus, atzīmējiet uzticamas veselības informācijas lapas (piemēram, Nacionālā veselības dienesta vai Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas materiālus) un nekautrējieties jautāt. Ar laiku jūs arvien labāk atšķirsiet, kuri jaundzimušā simptomi ir nekaitīgas īpatnības, bet kuri - īstas brīdinājuma pazīmes.

Līdz tam balstieties uz speciālistu un tuvinieku atbalstu. Tieši tāpēc viņi ir blakus.