Kūkošana - pirmās zīdaiņa skaņas, kad tās sākas un kā tās veicināt

Pirmā reize, kad mazulis paskatās tev acīs un izdveš klusu „ooooh“ vai „aaah“, šķiet gandrīz kā brīnums. Skaņa ir sīciņa, bet ziņa milzīga: es esmu, es tevi dzirdu un mēģinu ar tevi sarunāties.

Šīs agrīnās bērna pirmās skaņas, ko sauc par kūkošanu, ir pats sākums tam, ko ikdienā saucam par bērna runas attīstība. Apskatīsim, kas tieši ir kūkošana, kad tā parasti sākas, ko tā stāsta par bērna smadzenēm un ķermeni un kā vecāki var maigi to veicināt ikdienā.

Kas ir kūkošana?

Kūkošana ir bērna pirmā apzinātā, ar raudāšanu nesaistītā vokalizācija. Vienkāršāk sakot, tā ir pirmā reize, kad mazulis izdveš skaņas nevis tāpēc, ka kaut kas sāp vai ir slikti, bet vienkārši tāpēc, ka viņš to grib.

Raksturīgas kūkošanas skaņas ir:

• vaļējas patskaņu skaņas, piemēram, „aaah“, „uuuh“, „īīī“
• mīksti savienojumi kā „guu“, „gaa“, „ah-guu“
• vieglas, nopūtai līdzīgas skaņas, kurās ir balss, nevis tikai gaiss

Ja paklausās uzmanīgāk, kūkošana ir:

• klusāka nekā raudāšana
• dziedošāka, mazliet muzikāla
• bieži kopā ar acu kontaktu, kājiņu spārdīšanu un smaidu

Ja domā, kas ir kūkošana zīdainim, vari iedomāties to kā bērna pirmo balss eksperimentu. Mazulis ir atklājis, ka skaņa nāk no viņa paša un ar to var „spēlēties“.

Kad bērni sāk kūkot?

Lielākā daļa mazuļu sāk kūkot ap 6. līdz 8. dzīves nedēļu. Daži var sākt agrāk, jau ap 4 nedēļu vecumu, citiem tas parādās mazliet vēlāk.

Parasti vecāki pamana, ka:

• pirmajās dzīves nedēļās skaņas pārsvarā ir raudāšana, rūcināšana, žagas
• ap 6 nedēļu vecumu sāk parādīties pirmie „oooh“ vai „aaah“
• ap 2 līdz 3 mēnešiem daudzi bērni kūko bieži, īpaši tad, kad ir možā, mierīgā stāvoklī

Ikdienā bieži jautā: „kad bērns sāk runāt“ tā, lai skaidri dzirdamas šīs pirmās vokalizācijas?
Parasti izteiktāka un biežāka bērna vokalizācija parādās 2 līdz 3 mēnešu vecumā, īpaši pēc ēšanas vai autiņbiksīšu maiņas, kad mazulis ir relaksēts un apmierināts.

Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem šie pirmie skaņojumi zīdainim var aizkavēties par dažām nedēļām un vairāk atbilst koriģētajam vecumam, nevis kalendārajam. Tas ir normāli.

Ko kūkošana nozīmē bērna smadzenēm un ķermenim

Kūkošana nav tikai „cuki skaņas“. Tā ir zīme, ka notiek vairāki svarīgi procesi bērna attīstībā.

1. Balss saišu un runas muskuļu „pamošanās“

Lai radītu šīs mīkstās bērna pirmās skaņas, mazulim nepieciešams:

• balss saites, kas spēj labi atvērties un aizvērties
• mēle, kas var mazliet virzīties uz priekšu un atpakaļ
• gaisa plūsmas kontrole no mazajām plaušām, kas „trenējas“ elpošanas ritmā

Tas nozīmē, ka ar kūkošanu bērna runas muskuļi trenējas. Tie maigi iesildās nākamajiem, sarežģītākiem skaņu posmiem.

2. Attīstās smadzeņu runas zonas

Bērna smadzenēs daļas, kas atbild par valodas uztveri un veidošanu, sāk aktīvāk „sarunāties“ savā starpā. Kad bērns kūko:

• viņš dzird pats savu balsi
• smadzenes salīdzina šīs skaņas ar balsīm apkārt
• ar katru reizi nostiprinās sīkas nervu saites

Šī nepārtrauktā saikne starp dzirdi un skaņu veidošanu ir svarīgs solis bērna runas attīstība ceļā.

3. Tilts uz bubināšanu

Vecāki bieži jautā par kūkošanas un bubināšanas atšķirībām. Tās ir dažādas attīstības pakāpes.

• Kūkošana: sākas ap 6–8 nedēļām, pārsvarā gari patskaņi, piemēram, „aaah“, „uuuh“
• Bubināšana: vēlāk ap 6 mēnešiem, atkārtotas zilbes, piemēram, „baba“, „dada“, „mamama“

Var domāt par to šādi:

• vispirms mazulis saprot, ka vispār spēj radīt skaņas (kūkošana)
• pēc tam viņš mācās šīs skaņas salikt zilbēs (bubināšana)
• vēlāk šīs zilbes pārvēršas īstos vārdos

Tātad skaistās kūkošanas skaņas šodien ir pamats tam, lai rīt izskanētu „mamma“, „tēti“ un, protams, ļoti skaidrs „nē“.

Kūkošana un raudāšana: kā atšķirt?

Pirmajos mēnešos var šķist, ka viss ir „vienkārši troksnis“. Tomēr kūkošana un raudāšana ir ļoti atšķirīgas gan pēc skanējuma, gan nozīmes.

Kā skan un jūtama raudāšana

Raudāšana parasti ir:

• skaļāka un steidzamāka
• ar straujām augstuma maiņām
• saistīta ar vajadzībām: izsalkums, sāpes, nogurums, diskomforts
• bieži kopā ar saspringtu ķermeni, sakļautiem dūrīšiem, sarkanu sejiņu

Raudāšana ir bērna „izdzīvošanas valoda“. Tā ļoti ātri piesaista pieaugušo uzmanību, un tas arī ir tās mērķis.

Kā skan un jūtama kūkošana

Kūkošana ir:

• klusāka un melodiskāka
• parasti, kad bērns ir mierīgs un modrs
• kopā ar acu kontaktu, smaidīgiem vaigu dobumiem, brīvām rociņām un kājiņām
• vairāk kā eksperiments, nevis sauciens pēc palīdzības

Ikdienas situācijas, kur vari dzirdēt kūkošanu zīdainim:

• autiņbiksīšu maiņas laikā mazulis skatās tev acīs un saka „oooh“
• pēc ēšanas, atgūlies tev uz krūtīm, viņš laimīgi nopūšas un piebilst „aaaah“
• guļot uz pārģērbšanas galda, spārdot kājiņas, skan „guu, guu“

Šīs ir pirmās sarunu „represijas“, nevis izmisuma signāli. Mazulis mēģina ar tevi sazināties, nevis lūdz ko steidzami labot. Te arī labi redzama kūkošanas un raudāšanas atšķirība.

Kā veicināt kūkošanu un agrīno runu

Lai domātu par to, kā veicināt runas attīstību, nav vajadzīgas īpašas rotaļlietas, kartītes vai lietotnes. Spēcīgākais „instruments“ esi tu pats un tava balss.

Šeit ir vienkārši, pētījumos balstīti veidi, kā kā mudināt bērnu runāt, veicināt kūkošanu un atbalstīt bērna vokalizācija attīstību.

1. Runā ar bērnu bieži

Ne obligāti visu dienu bez apstājas, arī tev vajag atelpu. Bet bieža saruna dienas gaitā bērnam ir ļoti vērtīga.

Stāsti, ko dari:

• „Tagad mainīsim tev autiņbiksītes. Ņemam nost, un… cik patīkami!“
• „Mēs ejam uz virtuvi. Skaties, cik gaišs. Šodien saule spīd.“
• „Te ir siltais ūdens vannai. Jauks un mīksts. Mazgāsim tavas kājiņas.“

Kāpēc tas palīdz:

• bērns dzird valodas ritmu un melodiju
• sāk saistīt tavu sejas izteiksmi un balss toni ar notikumiem
• pamazām saprot, ka skaņām ir nozīme

Sākumā var likties dīvaini tā runāt ar kādu, kas vēl nevar atbildēt. Bet mazulis klausās daudz vairāk, nekā šķiet.

2. „Sarunas pauze“

Šis paņēmiens praksē izskatās vienkāršs, bet iedarbība tiešām pārsteidz.

Pamēģini:

1. Runā ar mazuli maigā, dzīvīgā balsī.
2. Tad apstājies un uzgaidi. Pieskaiti līdz 3 vai 4.
3. Ļoti bieži bērns atbild ar mazu „oooh“, kāju spērienu vai smaidu.
4. Tad „atbildi“ viņam, it kā jūs tiešām sarunātos:
   • „Nu jā, tiešām nogurdinoša diena, vai ne?“
   • „Jā, es dzirdēju. Tas bija liels „ooooh“!“

Šī sarunas pauze māca:

• maiņu sarunā - tagad runāju es, tad tu, tad atkal es
• ka viņa skaņas ir svarīgas un tām ir atsaucība
• kā īstenībā darbojas cilvēku sarunas

Daudzi vecāki pamana, ka, izmantojot šo metodi, reaģēšana uz bērna kūkošanu kļūst par jautru spēli, nevis vēl vienu „pienākumu“.

3. Atkārto bērna skaņas

Vienkārši, bet ļoti spēcīgi, domājot par to, kā mudināt bērnu runāt un veicināt pirmās vokalizācijas zīdainim.

Kad bērns kūko:

• ja viņš saka „ooooh“, atkārto „ooooh“
• ja skan „ah-guu“, piebalsi tieši tādā pašā ritmā
• reizēm vari skaņu nedaudz pārspīlēt - paildzināt „ooooh“ vai „aaah“

Bērna reakcija bieži ir:

• pārsteigts skatiens
• smaids vai aktīvākas kustības ar rokām un kājām
• mēģinājums vēlreiz atkārtot skaņu

Kāpēc tas strādā:

• bērnam kļūst skaidrs, ka skaņa ir divvirzienu spēle
• viņš dzird skaidrāku, nedaudz „sakārtotāku“ versiju tai skaņai, ko tikko radīja
• tiek iedrošināts turpināt eksperimentēt ar balsi

Sajūta pašam var būt mazliet muļķīga, bet bērnam tas ir tīrs prieks.

4. Lieto „vecāku valodu“ (baby-directed speech)

Tā balss, kas daudzām mammām un tētiem „ieslēdzas“ automātiski, runājot ar zīdaini - mazliet augstāka, lēnāka, ar izteiktu intonāciju - saucas „vecāku valoda“. Tā nav tikai jauka, tā reāli palīdz, lai bērna runas attīstība noritētu aktīvāk.

„Vecāku valodē“ parasti ir:

• augstāks balss tembrs nekā ikdienā
• skaidri, pastiepti patskaņi: „Sssveiks, mazulīt!“
• pārspīlēta intonācija, balss „kāpj“ un „krīt“
• īsi, vienkārši teikumi

Latvijā un citur Eiropā veiktie pētījumi rāda, ka zīdaiņi:

• dod priekšroku šādai runas manierei salīdzinājumā ar vienmuļu, „pieaugušo“ valodu
• ilgāk notur uzmanību
• vieglāk apgūst savas valodas skaņu sistēmu

Runājot šādi, tu palīdz:

• agrīnai bērna runas attīstībai
• uzmanības noturībai un savstarpējai saiknei
• radīt labvēlīgus apstākļus gan kūkošanai, gan vēlākai bubināšanai

Galvenais, lai tas ir dabiski. Tu neesi uz skatuves, tu vienkārši silti un izteiksmīgi runā ar savu bērnu.

5. Lasīšana priekšā

Var šķist dīvaini lasīt grāmatu jaundzimušajam, kurš sižetu vēl nesaprot, bet lasīšana nav tikai par stāstu.

Kad tu lasi, bērns dzird:

• teikumu ritmu
• daudzveidīgas skaņas un vārdus, ko ikdienas sarunā bieži nelieto
• tavu balsi vienmērīgā, mierinošā plūsmā

Vari:

• lasīt vienkāršas bilžu grāmatas
• skaļi lasīt pati savu grāmatu vai žurnālu, tikai mierīgā balsī
• izvēlēties dzejoļus vai atskaņas, kas labi izceļ skaņu secības

Pat ja bērns vēl nesaprot vārdu nozīmi, viņš „uzsūc“ valodas mūziku. Tas atbalsta gan bērna pirmās skaņas un kūkošanu pirmajos mēnešos, gan valodu vēlāk.

6. Dziedāšana un bērnu skaitāmpanti

Dziedāšana ir valodas treniņš, kas paslēpts mīļuma brīdī.

Kad dziedi:

• balss pati kļūst melodiskāka
• vārdi atkārtojas, kas ir lieliski skaņu apguvei
• bērns parasti kļūst mierīgāks un vairāk koncentrējas

Vari mēģināt:

• bērnībā zināmos skaitāmpantus
• maigas šūpuļdziesmas pirms miega
• pašas izdomātas „dziesmiņas“ par to, ko darāt:
  • „Tagad liekam zeķes kājās, kājās, kājās…“

Dziesmas un skaitāmpanti ir lieliski rīki, domājot par to, kā veicināt runas attīstību, jo tie uzsver:

• atkārtotas zilbes
• skaidras patskaņu kombinācijas
• paredzamu ritmu, kas zīdaiņiem ļoti patīk

Pat ja tev šķiet, ka „nemāki dziedāt“, tavam bērnam tas nav svarīgi. Viņam tava balss ir pats mīļākais skanējums pasaulē.

Kad par kūkošanu sākt satraukties

Lielākā daļa bērnu šos agrīnos vokālās attīstības posmus iziet savā ritmā, un „normālās“ variācijas ir plašas. Tomēr ir dažas situācijas, kad vērts aprunāties ar speciālistu.

Ieteicams vērsties pie ārsta vai māsiņas, ja:

• ap 3 mēnešu vecumu bērns:
  • vispār nav sācis kūkot
  • rada skaņas tikai raudot, nav dzirdamas prieka vai apmierinātas skaņas
• jebkurā vecumā pamani, ka:
  • bērns nereaģē uz skaņām
  • neraustās vai neiztrūkstas pie ļoti skaļiem trokšņiem
  • ar laiku nesāk pagriezt galvu vai acis skaņas vai tavas balss virzienā
  • šķiet neparasti kluss, reti izmanto jebkādas vokalizācijas

Tas, ka nav izteiktas bērna kūkošanas, pats par sevi ne vienmēr nozīmē nopietnu problēmu, īpaši, ja bērns ir dzimis priekšlaikus vai bijušas veselības grūtības agrīni. Taču drošībai labāk pajautāt.

Latvijā vari:

• pārrunāt savas bažas ar ģimenes ārstu vai bērnu aprūpes māsu
• izmantot valsts apmaksātās profilaktiskās apskates bērnam
• nepieciešamības gadījumā palūgt nosūtījumu uz dzirdes pārbaudi vai pie bērnu neirologa

Paļaujies uz savu intuīciju. Tu pavadi ar mazuli visvairāk laika, un bieži vien tieši vecāki pirmie pamana, ka bērna runas attīstība vai reakcijas uz skaņu atšķiras. Tas nav „lieks satraukums“, ja meklē padomu.

Tava balss ir svarīgāka, nekā šķiet

Nakts barošanas trijos no rīta, klusas dziesmas autiņbiksīšu maiņas laikā, jociņi un „guu-guu“ sarunas uz dīvāna - tas viss ir daļa no stāsta par to, kad bērns sāk runāt un kā viņa valoda veidojas soli pa solim.

Kūkošana ir:

• bērna pirmais solis saziņā
• zīme, ka ķermenis un smadzenes strādā kopā
• neliels ieskats tajā, cik runīgs viņš būs vēlāk

Runājot, gaidot atbildi, reaģējot, atdarinot, lietojot „vecāku valodu“, lasot priekšā un dziedot, tu jau dari ļoti daudz, lai kā veicināt runas attīstību un atbalstītu bērna vokalizācija rašanos.

Nav vajadzīgi „perfekti“ vārdi. Nav jāizklausās pēc bērnu raidījumu vadītāja.

Pietiek ar to, ka esi tu pats, tavs mazulis un mazliet klusuma, lai dzirdētu šīs maģiskās, agrās skaņas: „aaah“, „uuuh“, „īīī“, „guu“…