Pēcdzemdību depresija: kā atpazīt simptomus, riska faktori un kur meklēt palīdzību

Pirmās nedēļas ar jaundzimušo bieži tiek attēlotas kā īpašs, gaišs laiks. Taču daudzām mammām tas ir arī satraucošs, vientuļš un nesalīdzināmi grūtāks, nekā viņas bija gaidījušas. Ja jūtaties tukša, pārņemta ar paniku, dusmīga, atsvešināta vai vienkārši mēģināt izturēt katru nākamo dienu, tas nenozīmē, ka esat slikta mamma. Iespējams, tā ir pēcdzemdību depresija, un palīdzība ir pieejama.

Depresija pēc dzemdībām ir veselības stāvoklis, nevis mērs tam, cik ļoti mīlat savu bērnu vai cik labi tiekat galā ar mammas lomu. Vēršanās pēc atbalsta nav vājuma pazīme. Tā ir rūpe gan par sevi, gan savu ģimeni.

Pēcdzemdību depresija ir bieža, taču ne vienmēr pamanīta

Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka ar depresiju pēc dzemdībām saskaras aptuveni 10% līdz 15% māmiņu. Patiesais skaits, visticamāk, ir lielāks, jo daudzas sievietes par savu pašsajūtu nevienam nestāsta. Kauns, bailes no nosodījuma un doma, ka vajag vienkārši vairāk saņemties, bieži attur no palīdzības meklēšanas.

Pēcdzemdību depresija var sākties jau grūtniecības laikā, pirmajās dienās pēc dzemdībām vai arī vairākus mēnešus vēlāk. Tā ne vienmēr izpaužas kā nepārtraukta raudāšana. Viena mamma izjūt pastāvīgu trauksmi, cita - emocionālu tukšumu, aizkaitināmību, dusmas, nogurumu vai sajūtu, ka vairs nepazīst pati sevi.

Varat aprūpēt mazuli, doties uz vizītēm, smaidīt viesiem un sociālajos tīklos ievietot priecīgu fotogrāfiju. No malas viss var šķist kārtībā. Taču iekšēji var būt sajūta, ka līdz nākamajai stundai tik tikko varat izturēt.

Depresija pēc dzemdībām var skart jebkuru mammu neatkarīgi no vecuma, ienākumiem, attiecību statusa, kultūras vai tā, vai grūtniecība bija plānota. Ar līdzīgām grūtībām var saskarties arī partneri un adoptētāji, tomēr šajā rakstā galvenā uzmanība pievērsta māmiņu emocionālajai veselībai pēc dzemdībām.

Baby blues un pēcdzemdību depresija - kā atšķirt

Daudzām jaunajām māmiņām ir pazīstams baby blues, ko latviski mēdz saukt par pēcdzemdību skumjām. Pēc dzemdībām hormonu līmenis strauji mainās, miega ir maz, ķermenis atkopjas, un ikdiena vienā mirklī kļūst pavisam citāda. Tas ir liels slogs.

Pēcdzemdību skumjas parasti sākas dažas dienas pēc dzemdībām. Tās var izpausties ar asarainību, aizkaitināmību, krasām garastāvokļa maiņām, satraukumu un sajūtu, ka visa ir par daudz. Vairumā gadījumu šīs sajūtas pakāpeniski mazinās pašas no sevis divu nedēļu laikā.

Atšķirība starp baby blues un pēcdzemdību depresiju nav tajā, vai jūs raudat. Svarīgi ir tas, cik ilgi simptomi turpinās, cik spēcīgi tie ir un vai pašsajūta nevis uzlabojas, bet kļūst smagāka.

Pēcdzemdību skumjām parasti raksturīgi:

• Tās sākas pirmajās dienās pēc dzemdībām
• Tās mazinās aptuveni divu nedēļu laikā
• Sajūtas uznāk un pāriet, nevis ir nepārtrauktas
• Tās parasti pilnībā neliedz tikt galā ar ikdienu
• Atpūta, silta maltīte, līdzās būšana un atbalsts vismaz daļēji palīdz justies labāk

Pēcdzemdību depresija simptomi var būt:

• Simptomi ilgst vairāk nekā divas nedēļas
• Nomāktība vai trauksme ar laiku pastiprinās
• Rodas sajūta, ka ikdienas pienākumi vairs nav paveicami
• Ir grūti paēst, pagulēt, nomazgāties vai iziet no mājas
• Jūtaties atsvešināta no mazuļa vai nobijusies no savām domām
• Zūd interese par to, kas agrāk sniedza mierinājumu vai prieku

Ja prātojat, vai jūsu sajūtas ir pietiekami nopietnas, lai par tām runātu, tas jau ir pietiekams iemesls vērsties pie kāda. Nav jāgaida, līdz situācija kļūst pavisam neizturama.

Pēcdzemdību depresija simptomi: pārbaudes saraksts

Pēcdzemdību depresija katrai sievietei var izskatīties citādi. Dažām dominē dziļas skumjas, citām vairāk jūtama trauksme, dusmas, nemiers vai emocionāls nejutīgums.

Varat atpazīt vienu pazīmi vai vairākas. Šāds pēcdzemdību depresija simptomi saraksts var palīdzēt nosaukt vārdā to, kas pēdējā laikā ir tik grūti:

• Noturīgas skumjas, raudulība, tukšuma vai bezcerības sajūta
• Intereses zudums par nodarbēm, kas agrāk patika
• Grūtības veidot saikni ar mazuli vai atsvešinātības sajūta
• Pārmērīga vaina, kauns vai nevērtības sajūta
• Domas, ka esat slikta mamma, lai gan darāt visu iespējamo
• Izmaiņas ēstgribā - gandrīz neēdat vai ēdat, lai mierinātu sevi
• Nespēja aizmigt pat tad, kad mazulis guļ un ir iespēja atpūsties
• Izteikts nogurums, kas šķiet daudz dziļāks par parasto jauno vecāku neizgulēšanos
• Norobežošanās no draugiem, ģimenes vai partnera
• Grūtības koncentrēties, pieņemt lēmumus vai atcerēties vienkāršas lietas
• Pastāvīga nelaimes priekšnojauta, strauja domu plūsma vai sajūta, ka tūlīt notiks kas slikts
• Dusmu uzplūdi, nepacietība vai aizkaitināmība, kas jums nav raksturīga
• Sajūta, ka esat iesprostota, nejūtīga vai nespējat tikt galā
• Domas nodarīt pāri sev vai bērnam, vēlme pazust vai vairs nebūt

Ne katra uzmācīga doma nozīmē, ka jūs patiešām gribat nodarīt pāri bērnam. Pēcdzemdību anksiozitāte var radīt biedējošus, nevēlamus tēlus un bailes tieši tāpēc, ka bērna drošība jums ir ļoti svarīga. Tomēr domas par paškaitējumu vai kaitējuma nodarīšanu mazulim vienmēr ir iemesls nekavējoties saņemt profesionālu palīdzību. Pasakiet par to kādam jau šodien.

Kad nepieciešama neatliekama palīdzība

Ja domājat, ka varētu rīkoties saskaņā ar domām par kaitējuma nodarīšanu sev vai citam cilvēkam, zvaniet 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam vai 112. Ja iespējams, nedzīvojiet ar šīm domām viena.

Emocionālu krīžu atbalstam Latvijā var zvanīt uz biedrības „Skalbes” diennakts krīzes tālruni 116123. Ja ir akūts apdraudējums, nekavējoties zvaniet 113 vai dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

Reta, bet smaga pēcdzemdību psihoze var izpausties ar apjukumu, ļoti izteiktu uzbudinājumu, balsu dzirdēšanu, redzējumiem, kurus citi neredz, aizdomīgumu vai pārliecībām, kas neatbilst realitātei. Tā ir medicīniska neatliekama situācija. Zvaniet 113 vai 112 un meklējiet tūlītēju palīdzību.

Kas izraisa depresiju pēc dzemdībām?

Uz jautājumu par to, kādi ir pēcdzemdību depresijas cēloņi, nav vienas vienkāršas atbildes. Parasti tā veidojas vairāku apstākļu mijiedarbībā: bioloģisku pārmaiņu, emocionālas spriedzes, iepriekšējas pieredzes un ikdienas slodzes, rūpējoties par jaundzimušo.

Sarežģītas dzemdības automātiski nenozīmē depresiju, un vesels bērniņš no tās nepasargā. Tomēr noteikti apstākļi var palielināt iespējamību.

Pēcdzemdību depresija riska faktori ir:

• Iepriekš piedzīvota depresija, trauksme, trauma vai bipolāri traucējumi
• Depresija vai trauksme grūtniecības laikā
• Garastāvokļa traucējumi ģimenes anamnēzē
• Traumatiska, biedējoša vai sarežģīta dzemdību pieredze
• Priekšlaicīgi dzimis bērns vai mazuļa ārstēšanās jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā
• Grūtības ar zīdīšanu vai smaga fiziskā atveseļošanās
• Praktiska vai emocionāla atbalsta trūkums
• Spriedze attiecībās, konflikti vai vardarbība ģimenē
• Finansiālas grūtības, nestabila dzīvesvieta vai bažas par darbu
• Neplānota grūtniecība vai pretrunīgas sajūtas par vecāku lomu
• Perfekcionisms un stiprs spiediens visu mammas lomā izdarīt nevainojami
• Izteikta jutība pret hormonālām svārstībām, piemēram, smags pirmsmenstruālais sindroms vai garastāvokļa maiņas, lietojot hormonālo kontracepciju

Miega trūkums var pastiprināt jebkuru simptomu. To pašu dara izolētība. Mamma, kura vairākas dienas nav normāli parunājusi ar citu pieaugušo, var sākt domāt, ka tikai viņai klājas tik grūti. Tā nav.

Kāpēc tik daudzas mammas nelūdz palīdzību

Viens no lielākajiem šķēršļiem ir stigma. Jaunās māmiņas bieži dzird vēstījumu, ka šim laikam jābūt tikai pateicības, mirdzuma un beznosacījuma laimes pilnam. Ja realitāte ir citāda, ļoti ātri parādās kauns.

Var rasties doma: „Man taču vajadzētu būt laimīgai.” Vai: „Citas tiek galā, kāpēc es nevaru?”

Tās ir ciešanu radītas domas, nevis pierādījums tam, ka ar jums kaut kas nav kārtībā.

Spēcīgas var būt arī bailes no apkārtējo vērtējuma. Dažas mammas baidās, ka ģimenes ārsts, vecmāte, ginekologs, psihiatrs vai sociālais dienests viņas uzskatīs par nepiemērotām bērna aprūpei. Citām ir bail, ka bērnu varētu atņemt.

Vēršanās pēc palīdzības pēcdzemdību depresijas gadījumā nenozīmē, ka jums atņems bērnu. Veselības aprūpes speciālistu uzdevums ir sniegt atbalstu ģimenei un palīdzēt saglabāt drošību gan vecākiem, gan bērnam. Godīga saruna par depresiju, trauksmi, uzmācīgām domām vai izsīkumu parasti ir pirmais solis piemērota atbalsta saņemšanai. Palīdzības lūgšana liecina par rūpēm un atbildību.

Dažkārt depresija pēc dzemdībām netiek pamanīta, jo tā neizskatās pēc skumjām. Mamma var teikt, ka ir „vienkārši nogurusi”, sūdzēties par galvassāpēm, censties pārmērīgi kontrolēt ikdienas ritmu vai visu laiku būt saspringta. Tā var izpausties pēcdzemdību anksiozitāte, depresija vai abas kopā.

Kā saņemt palīdzību pēcdzemdību depresijā

Jums nav jāspēj visu precīzi izstāstīt. Sarunas sākšanai pietiek ar vienu teikumu: „Pēc dzemdībām netieku galā.” Vai: „Man ir bažas, ka man varētu būt pēcdzemdību depresija.”

Sāciet ar ģimenes ārstu, vecmāti vai ginekologu

Latvijā piemērots pirmais solis ir saruna ar ģimenes ārstu, ginekologu vai vecmāti. Viņi var izvērtēt simptomus, pārrunāt turpmāko rīcību, nozīmēt pārbaudes, lai izslēgtu fiziskus iemeslus, piemēram, mazasinību vai vairogdziedzera darbības traucējumus, un vajadzības gadījumā nosūtīt pie psihiatra, psihologa vai psihoterapeita.

Ja varat, pastāstiet konkrēti: cik ilgi simptomi turpinās, kā tie ietekmē miegu un ikdienu, vai ir biedējošas domas. Uz vizīti drīkst ņemt līdzi partneri, draudzeni vai pierakstīt svarīgāko uz lapiņas, ja runāt ir grūti.

Pajautājiet par Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu

Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala jeb EPDS ir īsa anketa, ko izmanto, lai pamanītu iespējamu depresiju un trauksmi grūtniecības laikā vai pēc dzemdībām. To var piedāvāt vecmāte, ginekologs, ģimenes ārsts vai cits speciālists, kas strādā ar jaunajām māmiņām.

Tā nav diagnoze, un viens rezultāts nevar izstāstīt visu jūsu pieredzi. Taču anketa var palīdzēt saprast, ka pašsajūtu nevajag noniecināt un ir vērts meklēt profesionālu atbalstu.

Konsultējieties ar speciālistu

Būtisku atšķirību var radīt psihiatrs, psihologs, psihoterapeits vai cits mentālās veselības speciālists, kuram ir pieredze darbā ar grūtniecēm un jaunajiem vecākiem. Palīdzību iespējams saņemt valsts apmaksātā sistēmā, psihiatrijas un psiholoģiskās palīdzības centros, kā arī privātpraksē.

Ģimenes ārsts var izskaidrot, kādas iespējas ir pieejamas jūsu pašvaldībā un kā saņemt nosūtījumu, ja tas nepieciešams. Noderīgi var būt arī uzticami atbalsta resursi, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra informācija par mentālo veselību, pašvaldību sociālo dienestu atbalsta iespējas un vecāku atbalsta grupas.

Pēcdzemdību depresija palīdzība grupā, klātienē vai attālināti, daudzām mammām sniedz atvieglojumu. Dzirdēt no citas sievietes: „Ar mani bija līdzīgi,” reizēm ātri mazina vientulības sajūtu.

Pēcdzemdību depresija ārstēšana patiešām palīdz

Nav balvas par to, ka šo laiku izturat viena. Pēcdzemdību depresija ārstēšana ir efektīva, un daudzas mammas jūt ievērojamu uzlabojumu, saņemot sev piemērotu atbalstu.

Terapija

Psihoterapija bieži ir viens no pirmajiem ārstēšanas veidiem. Kognitīvi biheiviorālā terapija jeb KBT var palīdzēt depresijas un pēcdzemdību anksiozitātes gadījumā. Tajā mācās atpazīt sevi graujošus domu modeļus, pārbaudīt nelietderīgus pieņēmumus un atrast praktiskus paņēmienus grūtām situācijām.

Var palīdzēt arī starppersonu psihoterapija, īpaši tad, ja nomāktību pastiprina pārmaiņas attiecībās, sēras, konflikti vai atbalsta trūkums.

Terapija pēcdzemdību depresijai nav tikai sarunas par bērnu. Jūs esat cilvēks ar savu identitāti, ķermeni, attiecībām, pieredzi, dusmām, bailēm un cerībām. Tam visam terapijā ir vieta.

Medikamenti

Vidēji smagas un smagas depresijas gadījumā svarīga ārstēšanas daļa var būt antidepresanti pēc dzemdībām. Bieži tiek lietoti selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori jeb SSRI, un vairāki medikamenti var būt lietojami arī zīdīšanas laikā, rūpīgi izvērtējot individuālo situāciju.

Ģimenes ārsts vai psihiatrs pārrunās ieguvumus, iespējamās blakusparādības, jūsu mentālās veselības vēsturi un zīdīšanas jautājumus. Nesāciet un nepārtrauciet medikamentu lietošanu pēkšņi bez ārsta norādījuma. Arī neārstēta depresija ietekmē veselību, un jūsu labsajūta ir svarīga.

Atbalsta grupas un praktiska palīdzība

Atbalsta grupa neaizstāj neatliekamu medicīnisku palīdzību, taču tā var būt nozīmīga atveseļošanās daļa. Dažās grupās drīkst ierasties kopā ar bērniņu, tāpēc nav jādomā par pieskatīšanu. Citās pieejamas attālinātas tikšanās mammām, kurām zīdīšanas, noguruma vai citu iemeslu dēļ ir grūti izkļūt no mājas.

Svarīgs ir arī pavisam praktisks atbalsts. Kaimiņiene, kas atnes siltu ēdienu, māsa, kas izmazgā veļu, vai draudzene, kura pusstundu patur mazuli, lai jūs varētu nomazgāties, dara vairāk, nekā sākumā var šķist. Kad spēki ir izsīkuši, šāda palīdzība ir ļoti nozīmīga.

Ikdienas paradumi kā papildinājums ārstēšanai

Kustības, miegs, pilnvērtīgs uzturs un saziņa ar citiem cilvēkiem paši par sevi depresiju neizārstē. Neļaujiet nevienam apgalvot, ka pietiek tikai aiziet pastaigā. Tomēr šie paradumi var palīdzēt atgūties līdzās terapijai un medikamentiem.

Izvēlieties vismazāko iespējamo soli:

• Desmit minūtes ārā ar ratiem
• Diendusa, kamēr kāds cits pieskata mazuli
• Pilnvērtīga maltīte, nevis tikai cepumi un atdzisusi tēja
• Viena godīga īsziņa uzticamam cilvēkam
• Regulāra saruna ar citu pieaugušo
• Atļauja pieņemt palīdzību, neatvainojoties par nekārtību mājās

Arī pavisam mazi soļi ir soļi uz priekšu.

Kā palīdzēt cilvēkam ar pēcdzemdību depresiju

Partneri, tuvinieki un draugi bieži vēlas palīdzēt, bet nezina, ko teikt. Sāciet ar ieklausīšanos, nemēģinot uzreiz visu atrisināt vai paskaidrot prom.

Pajautājiet tieši: „Kā tev patiesībā ir?” Un tad nogaidiet. Nesteidzieties aizpildīt klusumu.

Ja domājat, kā palīdzēt cilvēkam ar depresiju pēc dzemdībām, svarīgākais ir pastāvīgs un praktisks atbalsts:

• Uzziniet pēcdzemdību depresijas pazīmes un uztveriet pārmaiņas nopietni
• Sakiet: „Es tev ticu” un „Tu neesi pie tā vainīga”
• Izvairieties no frāzēm, piemēram, „Bet bērniņš taču ir vesels” vai „Tev vajadzētu izbaudīt šo laiku”
• Pieskatiet mazuli, lai mamma varētu pagulēt, nomazgāties, paēst, iziet pastaigā vai apmeklēt terapiju
• Piedāvājiet konkrētu palīdzību: „Otrdien atvedīšu vakariņas” ir daudz labāk nekā „Dod ziņu, ja ko vajag”
• Iedrošiniet sazināties ar ģimenes ārstu, vecmāti, ginekologu vai psihiatru
• Piedāvājiet piezvanīt kopā, būt blakus sarunas laikā vai doties uz vizīti, ja viņa to vēlas
• Pajautājiet, kā klājas, atkārtoti, ne tikai vienu reizi
• Ja viņa runā par kaitējuma nodarīšanu sev vai bērnam, nekavējoties meklējiet neatliekamu palīdzību

Nenonieciniet dusmas, norobežošanos, paniku vai nejutīgumu tikai tāpēc, ka mamma neraud. Depresija ne vienmēr ir klusa un redzama.

Arī jūs esat pelnījusi rūpes

Mammas loma nenozīmē, ka jums jāpazūd kā personībai. Jums ir atļauts lūgt palīdzību. Jums ir atļauts neizbaudīt katru mirkli. Jums ir atļauts just sarežģītas emocijas par dzemdībām, zīdīšanu, savu ķermeni, attiecībām un jauno dzīvi.

Pēcdzemdību depresija var radīt iespaidu, ka nākotne vienmēr būs tikpat drūma. Tā nav taisnība. Ar palīdzību, ārstēšanu, laiku un atbalstu cilvēki atveseļojas.

Jums nav jākļūst vēl sliktāk, lai būtu pelnījusi atbalstu. Pasakiet par to vienam cilvēkam jau šodien - ģimenes ārstam, vecmātei, partnerim, draudzenei vai mammai, kura, šķiet, saprot.

Palīdzības meklēšana padara jūs par stiprāku mammu, nevis vājāku.