Aizlikts deguns zīdainim: cēloņi, kad satraukties un kā palīdzēt mājās

Zīdaiņa elpošana pirmajās dzīves nedēļās bieži vien skan daudz satraucošāk, nekā situācija patiesībā ir. Šņaukāšanās, krākšķēšana un trokšņaina elpošana ir ierasta, īpaši ēšanas laikā un naktīs. Tomēr vecākiem ir saprotami uztraukties, ja šķiet, ka mazulim ir aizlikts deguns un viņam nav viegli elpot. Par laimi, lielākoties deguna aizlikums ir viegls, pārejošs un mājas apstākļos mazināms.

Aizlikts deguns zīdainim: cēloņi un palīdzība

Kāpēc zīdaiņiem deguns aizkrīt tik viegli?

Ja prātojat, kāpēc zīdainim aizlikts deguns šķietami ir gandrīz visu laiku, atbilde bieži slēpjas viņa mazajā deguntiņā.

Zīdaiņa deguna ejas ir ļoti šauras. Pat neliels sakaltušu gļotu daudzums, viegls gļotādas pietūkums sausa gaisa dēļ vai piena atvilnis var radīt iespaidu, ka deguns ir pilnībā ciet. Pieaugušais degunu var izšņaukt, bet mazulis to vēl neprot, tāpēc reizēm nepieciešama vecāku palīdzība.

Pirmajos mēnešos zīdaiņi pārsvarā elpo caur degunu. Tas ļauj vienlaikus zīst un elpot, taču pat neliels deguna aizsprostojums zīdainim var apgrūtināt ēšanu un padarīt miegu skaļāku. Ja šķiet, ka zīdainis elpo caur muti, īpaši miera stāvoklī, ir vērts pievērst uzmanību viņa elpošanai un pašsajūtai.

Aizlikts deguns naktī zīdainim bieži izklausās izteiktāk. Guļot gļotas var uzkrāties degunā un aizdegunē, tādēļ šņaukāšanās kļūst pamanāmāka. Ja mazulis labi ēd, regulāri mostas, ir možs savos nomoda brīžos un starplaikos elpo bez piepūles, parasti tas neliecina par nopietnu problēmu.

Biežākie deguna aizlikuma iemesli

1. Normāla jaundzimušā elpošanas īpatnība

Jaundzimušā aizlikts deguns nereti ir pilnīgi normāla parādība. Pirmajās dienās un nedēļās pēc dzemdībām elpceļos vēl var būt nedaudz gļotu un augļūdeņu palieku. Šaurās deguna ejas pastiprina katru sīkāko elpošanas skaņu.

Var dzirdēt:

• Šņaukšanos, īsus krākšķus vai rūcienus
• Trokšņaināku elpošanu miegā
• Šņaukāšanos zīšanas laikā
• It kā aizliktu degunu, lai gan redzamu gļotu ir maz vai nav nemaz

Parasti tas ar laiku mazinās pats no sevis. Ja bērns ēd kā parasti, regulāri čurā, guļ sev ierastajā ritmā un neizskatās nomākts vai aizelsies, nav jācenšas atbrīvot degunu pēc katras šņaukšanās.

Tātad, vai jaundzimušajam aizlikts deguns ir normāli? Ļoti bieži - jā.

2. Sauss gaiss

Apkures sezonā telpu gaiss mēdz būt sauss, un tas var kairināt mazuļa deguna gļotādu. Sauss gaiss un zīdainis nav laba kombinācija: gļotas kļūst biezākas, sakalst un tās ir grūtāk izvadīt. Nereti vecāki pamana, ka naktī bērns šņaukājas vairāk vai no rīta degunā redzamas sausas krevelītes.

Ja guļamistabā gaiss ir izteikti sauss, var noderēt aukstās miglas gaisa mitrinātājs. Drošāk izvēlēties ierīci bez karsta tvaika, jo karsts tvaiks rada apdegumu risku. Ieteicamais relatīvais mitruma līmenis telpā ir aptuveni 40-60 %. To var pārbaudīt ar higrometru, taču nav nepieciešams nepārtraukti sekot katrai procenta izmaiņai.

Mitrinātājs jākopj rūpīgi: ūdens jāizlej katru dienu, tvertne jāizžāvē un ierīce regulāri jātīra atbilstoši ražotāja norādēm. Netīrā mitrinātājā var vairoties pelējums un baktērijas.

3. Kairinātāji mājas vidē

Zīdaiņa deguna gļotāda ir jutīga. Putekļi, dzīvnieku spalvas, tabakas dūmi, veipošanas aerosoli, smaržīgas sveces, gaisa atsvaidzinātāji, tīrīšanas līdzekļu izgarojumi un stipras smaržas var pastiprināt aizlikumu.

Ikdienā var palīdzēt pavisam vienkārši soļi:

• Nesmēķējiet un nelietojiet elektroniskās cigaretes bērna tuvumā vai mājoklī.
• Regulāri uzkopiet telpas, īpaši istabu, kur mazulis guļ.
• Ja mājās ir dzīvnieki, biežāk mazgājiet gultasveļu.
• Nelietojiet intensīvi aromatizētus telpu atsvaidzinātājus, sveces un difuzorus.
• Ja iespējams, izvēlieties veļas mazgāšanas līdzekļus bez smaržvielām.
• Nesmidziniet smaržas, dezodorantu vai sauso šampūnu bērna tuvumā.

Dažkārt iemesls ir pārsteidzoši vienkāršs. Piemēram, mazulis, kurš vakaros regulāri šņaukājas, var reaģēt uz aromātisku sveci viesistabā vai putekļainu, sausu guļamistabas gaisu.

4. Vīrusu izraisītas iesnas

Saaukstēšanās ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ rodas aizlikts deguns zīdainim. Vīrusi īpaši viegli nonāk mājās, ja ģimenē ir vecāki bērni, kāds apmeklē bērnudārzu vai ģimene bieži satiekas lielākos pasākumos.

Par saaukstēšanos var liecināt ne tikai deguna aizlikums, bet arī:

• Tekošas iesnas, sākumā bieži caurspīdīgas
• Šķaudīšana
• Neliels drudzis
• Nemiers, raudulīgums vai lielāka vajadzība pēc tuvuma
• Sliktāks miegs
• Īsākas, bet biežākas ēdienreizes
• Viegls klepus, ko izraisa gļotu tecēšana uz rīkli

Vairums vīrusu infekciju uzlabojas 7-10 dienu laikā. Galvenais ir palīdzēt bērnam justies komfortabli, nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu un iespēju paēst. Antibiotikas parastu vīrusu iesnu gadījumā nepalīdz.

5. Viegls deguna aizlikums pēc vakcinācijas

Dažiem bērniem pēc plānotās vakcinācijas var parādīties neliela šņaukāšanās vai aizlikta deguna sajūta. Tā var būt vieglas imūnsistēmas reakcijas daļa, reizēm kopā ar miegainību, aizkaitināmību vai nelielu temperatūras paaugstināšanos.

Parasti šīs pazīmes ir vieglas un pāriet 1-2 dienu laikā. Piedāvājiet ēst biežāk, ļaujiet bērnam atpūsties un ievērojiet ģimenes ārsta vai vakcinācijas kabinetā sniegtos ieteikumus par temperatūras un sāpju mazināšanu.

Ja simptomi ir izteikti, nepāriet gaidītajā laikā vai kaut kas rada bažas, sazinieties ar ģimenes ārstu, dežūrārstu vai konsultējieties ar Nacionālā veselības dienesta informatīvo tālruni 80001234.

Kā mājās atvieglot aizliktu degunu zīdainim

Lai saprastu, kā mazināt zīdaiņa aizlikto degunu, nav vajadzīgs plašs aptiekas produktu klāsts. Visbiežāk pietiek ar mitrināšanu, saudzīgu gļotu izvadīšanu un biežākām ēdienreizēm.

Lietojiet sāls šķīdumu

Sāls šķīdums zīdaiņa degunam ir viens no drošākajiem veidiem, kā samitrināt gļotādu un atšķaidīt sakaltušas gļotas. Tas var atvieglot elpošanu un zīšanu.

Lietošanas kārtība:

1. Noguldiet mazuli uz muguras un galvu viegli pagrieziet uz vienu pusi.
2. Augšējā nāsī iepiliniet 1-2 pilienus sterila fizioloģiskā šķīduma.
3. Pagaidiet dažas sekundes.
4. Pagrieziet galvu uz otru pusi un atkārtojiet.
5. Ļaujiet gļotām iztecēt pašām vai, ja nepieciešams, izmantojiet atsūcēju.

Deguna skalošana zīdainim ar sāls šķīduma pilieniem parasti ir pietiekama 2-3 reizes dienā vai pirms ēšanas, ja aizlikums traucē zīst. Dažiem bērniem pilieni noder arī pirms naktsmiega.

Pudelītes vai ampulas galu nevajag ievietot dziļi nāsī. Pietiek to pielikt pie nāss ieejas.

Izmantojiet deguna aspiratoru vai gumijas bumbieri

Deguna aspirators zīdainim palīdz izņemt gļotas pēc tam, kad tās samitrinātas ar fizioloģisko šķīdumu. Var izmantot gan gumijas bumbieri, gan manuālu atsūcēju, taču galvenais ir rīkoties saudzīgi.

Kā tīrīt degunu ar gumijas bumbieri:

1. Vispirms saspiediet bumbieri, pirms tā gals pieskaras nāsij.
2. Galu novietojiet tikai pie nāss ieejas, neievietojiet to dziļi.
3. Lēnām atlaidiet bumbieri, lai tas iesūktu gļotas.
4. Izņemiet to no nāss un izspiediet saturu salvetē.
5. Pēc lietošanas ierīci rūpīgi nomazgājiet un izžāvējiet.

Atsūkšanu nevajadzētu veikt pārāk bieži. Tā var sakairināt deguna gļotādu, izraisīt pietūkumu un paradoksāli pastiprināt aizlikumu. Parasti pietiek ar ne vairāk kā 3-4 reizēm dienā, un tikai tad, ja gļotas patiešām traucē bērnam ēst vai elpot.

Nav nepieciešams lietot aspiratoru ikreiz, kad dzirdat šņaukāšanos.

Pasēdiet mitrā vannasistabas gaisā

Ja gļotas ir biezas un grūti izvadāmas, uz īsu brīdi var palīdzēt silts, mitrs gaiss. Palaidiet karstu dušu, aizveriet vannasistabas durvis un pasēdiet telpā ar apģērbtu mazuli apmēram 10 minūtes.

Bērnu nedrīkst turēt pie karsta ūdens, dušā vai tiešā tvaika plūsmā. Telpai jābūt patīkami siltai, nevis smacīgai. Ja pašam kļūst par karstu, visticamāk, par karstu ir arī bērnam.

Šāds paņēmiens var noderēt pirms ēšanas vai naktsmiega, kad meklējat, kā palīdzēt aizliktam degunam zīdainim, nepārspīlējot ar atsūkšanu.

Nodrošiniet drošu gulēšanas vidi

Kad deguns ir ciet, var rasties vēlme pacelt gultiņas matrača galvgali. Taču droša zīdaiņa gulēšanas vieta ir uz muguras, uz stingra, līdzena matrača bez spilveniem, segām, sarullētiem dvieļiem, ķīļiem vai mīkstajām rotaļlietām.

Nenovietojiet zem bērna galvas spilvenu un neveidojiet slīpumu matracim bez ārsta ieteikuma. Slīpa gulēšana var palielināt noslīdēšanas un elpceļu nosprostošanās risku. Ja guļus stāvoklī mazulim ir izteiktas elpošanas grūtības, tas ir iemesls konsultēties ar ārstu, nevis mainīt gulēšanas pozīciju.

Piedāvājiet krūti biežāk

Zīdīšana ir īpaši noderīga, ja mazulim ir iesnas vai aizlikts deguns. Mātes piens nodrošina šķidrumu un antivielas, bet pusvertikālā poza ēšanas laikā var būt ērtāka, ja deguns ir aizlikts.

Mazulis ar aizliktu degunu var zīst īsāk, jo vienlaikus ēst un elpot ir nogurdinoši. Tas ir pieņemami. Piedāvājiet krūti biežāk, ļaujiet bērnam ieturēt pauzes un pirms ēšanas lietojiet sāls šķīdumu, ja deguns acīmredzami traucē.

Arī bērniem, kuri saņem maisījumu, parasti palīdz mazākas, bet biežākas ēdienreizes. Vērojiet slapjo autiņbiksīšu skaitu - tas ir viens no uzticamākajiem rādītājiem, ka bērns uzņem pietiekami daudz šķidruma.

Ko nedarīt, ja zīdainim ir aizlikts deguns

Kad bērns elpo trokšņaini, ir saprotami gribēt izmēģināt visu, kas palīdzējis pieaugušajam saaukstēšanās laikā. Tomēr zīdaiņiem nepieciešama īpaši saudzīga pieeja.

Nelietojiet:

• Mentola, eikalipta ziedes, ēteriskās eļļas un tvaiku produktus uz bērna vai viņa tuvumā. Tie var kairināt jutīgos elpceļus.
• Pieaugušajiem vai lielākiem bērniem paredzētus deguna tūsku mazinošus aerosolus. Zīdaiņiem tie nav piemēroti, ja vien tos nav nozīmējis ārsts.
• Vates kociņus deguna iekšpusē. Tie var iegrūst gļotas dziļāk, savainot gļotādu vai izraisīt asiņošanu.
• Pārmērīgu gļotu atsūkšanu.
• Bezrecepšu klepus un saaukstēšanās zāles, ja vien to lietošanu nav skaidri ieteicis ārsts.

Parasti drošākais risinājums ir fizioloģiskais šķīdums, tīrs gaiss un pacietība.

Kad steidzami jāsazinās ar ārstu

Lielākoties deguna aizlikums pāriet bez sarežģījumiem, tomēr zīdaiņu stāvoklis var pasliktināties ātri. Uzticieties savai vecāku intuīcijai. Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja bērnam ir apgrūtinātas elpošanas pazīmes:

• Nāsis elpojot izplešas
• Elpojot ievelkas āda starp ribām vai zem ribām
• Elpošana ir ļoti ātra, smaga, ar stenēšanu vai bērns cīnās par katru elpas vilcienu
• Lūpas vai āda kļūst zilganas, pelēcīgas vai neparasti bālas
• Ir elpošanas pauzes

Ar ārstu jāsazinās arī tad, ja bērns atsakās ēst, slapjo autiņbiksīšu ir ievērojami mazāk nekā parasti, viņš ir neparasti miegains vai grūti pamodināms.

Temperatūra virs 38 °C zīdainim līdz 3 mēnešu vecumam ir iemesls steidzamai ārsta izvērtēšanai. Ja bērnam ir smagi apgrūtināta elpošana, viņš kļūst zilgans vai pelēcīgs, izskatās ļoti slims, zvaniet 113 vai 112.

Plānojiet ģimenes ārsta apskati, ja aizlikums ilgst vairāk nekā 10 dienas, pēc īslaicīga uzlabojuma kļūst izteiktāks vai tam pievienojas ilgstoši biezi, zaļgani izdalījumi. Zaļas gļotas vien ne vienmēr nozīmē bakteriālu infekciju, taču kopā ar ilgstošiem simptomiem tās ir vērts pārbaudīt.

Trokšņaina mazuļa elpošana naktī var pamatīgi satraukt, īpaši trijos no rīta. Rīkojieties mierīgi: sāls šķīdums, pietiekami mitrs gaiss, aspirators tikai nepieciešamības gadījumā un biežākas ēdienreizes. Vairumā gadījumu drīz vien bērns atkal būs savā ierastajā, mazliet šņaukājošajā ritmā.