Par pirmo mēnesi ar jaundzimušo runā visi. Mazie kombinezoni, pirmais kliedziens, nakts barošanas. Par to, ka otrais mēnesis var uzbraukt kā smags kravas auto, runā daudz mazāk.
Ja esi 4 līdz 8 nedēļas pēc dzemdībām un domā: „Kāpēc kļūst grūtāk, nevis vieglāk?”, tas nenozīmē, ka tu netiec galā. Tu esi nogurusi. Dziļi, ķermeniski, ar hronisku miega trūkumu. Un tas maina visu.
Šis ir tev, jaunā mamma, kura guļ uz dīvāna un domā, vai jebkad atkal jutīsies „normāli”. Tu neesi viena, un tu neesi vāja. Tu esi pārgurusi. Tā ir liela atšķirība.
Pirmās nedēļas ir kā neskaidrs burbulis. Cilvēki brauc ciemos, nes ziedus un ēdienu, WhatsApp nepārstāj pīkstēt. Tu dzīvo uz adrenalīna un izdzīvošanas režīmā.
Un tad atnāk otrais mēnesis.
Pirmajās dienās organisms ir pilns ar hormoniem un stresa reakcijām, kas palīdz „vilkt” tālāk. Tu pat vari pie sevis brīnīties: „Patiesībā jūtos diezgan ok, ņemot vērā visu.”
Apmēram ap 4. nedēļu šis vilnis sāk norimt. Nakts barošanas turpinās. Zīdaiņa miegs joprojām haotisks. Bet tu pēkšņi sāc just visu: sāpes, nogurumu, emocijas, kas iepriekš bija it kā pieklusinātas.
Kas 2. nedēļā šķita „paciešami”, 6. nedēļā var likties pilnīgi neizdarāmi.
No vienas sliktas nakts var atgūties. No divām arī. Bet, ja kopā savelkas nedēļas ar saraustītu miegu, smadzenes un ķermenis sāk „dzīvot uz parāda” - rodas miega parāds.
Zīdaiņa miegs reti atbilst kādam glītam grafikam. Bērns bieži mostas, grib ēst, vajag palīdzēt aizmigt, viņa bioloģiskais pulkstenis vēl tikai veidojas. Arī tad, ja naktī ir kāds „garāks miega posms”, tavs miegs tik un tā ir:
Otrajā mēnesī šis ilgstošais miega trūkums iesit pilnā spēkā. Parādās:
Tā nav „neizturība” vai tas, ka tu „jūc prātā”. Tā izskatās hronisks miega trūkums pēc dzemdībām.
Daudzām ģimenēm kolikas zīdainim vakarus pārvērš par bezgalīgu raudāšanas maratonu. Kolikas parasti kulminē ap 6 nedēļu un var vilkties līdz 3–4 mēnešu vecumam.
Ja tavs bērniņš:
...visticamāk, esat koliku virsotnē. Stundām ilga šūpošana, staigāšana un nēsāšana, ja jau tā esi uz nulles miega krājumiem, ir šausmīgi smagi.
Ja pieķer sevi pie domas: „Es baidos no plkst. 17.00,” tas ir pilnīgi tipiski tieši otrajā mēnesī.
Pirmais mēnesis šķiet īss posms. Visi saka: „Tikai izturiet pirmās nedēļas, pēc tam paliks vieglāk.” Tu pie tā turies.
Otrajā mēnesī daudzi vecāki klusībā saprot: šis nav divu nedēļu skrējiens, bet drīzāk garā distance. Zīdaiņa miegs joprojām saraustīts, naktis joprojām fragmentētas, aprūpe - nepārtraukta.
Galvā riņķo domas:
Brīdis, kad šī realitāte „nosēžas”, ir ļoti smags. Un atkal - tas nenozīmē, ka tu dari kaut ko nepareizi. Tu vienkārši beidzot līdz galam sajūti, cik intensīvs ir šis dzīves posms.
Kad mēģini izvilkt ikdienu ar hronisku bezmiegu pēc dzemdībām, var šķist, ka pārspīlē vai esi „par mīkstu”. Skaties uz citām mammām un domā: „Viņas taču izskatās normālas. Kāpēc es nespēju?”
Ir svarīgi pateikt skaidri: miega trūkums ietekme uz veselību ir nopietna un reāla.
Latvijā un citur Eiropā veikti pētījumi rāda, ka pēc ļoti slikta miega reakcijas ātrums un lēmumu pieņemšana līdzinās stāvoklim, kad cilvēkam asinīs ir virs atļautā alkohola līmeņa.
Ikdienā tas izskatās tā:
Tu neesi „neuzmanīga” vai „muļķa”. Tavas smadzenes strādā avārijas režīmā.
Miega trūkums izjauc emocionālo līdzsvaru. Sīkumi šķiet milzīgi. Partnera piezīme. Nedaudz kritisks ziņojums. Nepareizais autiņbiksīšu izmērs piegādē.
Var gadīties, ka:
Tā nav „pārlieka jūtīgums”. Tā ir nervu sistēma, kas mēģina funkcionēt uz milzīga miega parāda un hormonālām pārmaiņām.
Zini to brīdi, kad beidzot šķiet, ka bērns sāk gulēt mazliet labāk, un tieši tad tu saķer iesnas? Vai rodas mastīts? Miega trūkums novājina imunitāti, padarot uzņēmīgāku pret infekcijām un palēninot atveseļošanos pēc dzemdībām.
Organisms vēl tikai atgūstas pēc grūtniecības un dzemdībām, un tajā pašā laikā tu celies vairākas reizes naktī. Nav brīnums, ka jūties pilnīgi izspiestā.
Ieiet virtuvē un aizmirst, ko gribēji? Vienu un to pašu stāstu izstāstīt partnerim divreiz dienā? Klasisks miega trūkuma komplekts.
Daudzas mammas apraksta:
Tas var biedēt, likties, ka „pazaudē sevi”. Bet tā ir normāla hroniska miega trūkuma reakcija, nevis neglābjama personības maiņa.
Secinājums: te nav runa par rakstura stingrību. Tā ir bioloģija. Tavas smadzenes un ķermenis reaģē tieši tā, kā reaģētu jebkura cilvēka organisms pie šāda miega trūkuma.
Tu nevari „salabot” zīdaiņa miegu ar burvju vārdiem. Nakts mošanās ir normāla. Bet tu vari mainīt veidu, kā pieaugušie mājās ar to tiek galā.
Apskatīsim praktiskus risinājumus, kas nedomā, ka dzīvo Instagram pasakā.
Droši vien šo esi dzirdējusi vismaz 20 reizes. Un klusi pie sevis nodomājusi: „Jā, jā, un kurš tad izmazgās veļu?”
Pati frāze nav bezjēdzīga, bet tai vajag realitāti klāt.
Ja:
tad jā, izvēlēties vienu bērna diendusu, kurā tu pati apgūlies, var kardināli mainīt sajūtu. Pat 20–40 minūtes atpūtas var noņemt aso maliņu nogurumam pēc dzemdībām.
Daudzi jaundzimušie guļ lieliski... tik ilgi, kamēr ir uz krūtīm vai rokās. Līdzko noliec gultiņā, acis vaļā.
Tādā situācijā:
Ja nesanāk gulēt, kad bērns guļ, tas nenozīmē, ka dari kaut ko nepareizi. Tas nozīmē, ka tev ir ļoti tipisks bērns, kurš noteikumus nav lasījis.
Ir dienas, kad tajā vienīgajā klusajā brīdī viss, ko vajag, ir:
Tas arī ir svarīgi.
Ir pilnīgi ok pateikt: „Šajā miedziņā es izvēlos paēst un nomazgāties, nevis gulēt.” Pamatvajadzību apmierināšana nav mazāk svarīga par miegu. Tas viss kopā palīdz labāk izturēt bezmiegu pēc dzemdībām.
Ja blakus ir partneris, sarunājiet nakti apzināti. Variants „modīsimies abi ikreiz, kad mostas bērns” parasti nozīmē, ka abi divi esat pārguruši visu laiku.
Daži reāli modeļi, ko izmanto ģimenes Latvijā:
Šis strādā labāk tad, kad barošana jau mazliet nostabilizējusies vai ja barojat ar pudelīti. Tas, kuram ir „brīvdiena”, guļ citā istabā, ar ausu aizbāžņiem, un tiešām nav „uz zvana”, ja vien nav ārkārtas situācija.
Ļoti labs risinājums, ja baro ar krūti vai ja bērns naktī mostas īpaši bieži.
Piemēram:
Stundas var mainīt pēc vajadzības, piemēram, 21.00–1.00 un 1.00–5.00. Ideja paliek viena: katram pieaugušajam mājās ir viens normāls, netraucēts miega bloks.
Miega maiņa ar partneri padomi joprojām ir izmantojami.
Varianti:
Ja atslaukšana rada stresu vai samazina piena daudzumu, nav obligāti to darīt. Arī tad vari prasīt, lai partneris dara visu, kas nav tieši krūts barošana, un tu koncentrējies tikai uz zīdīšanu.
Garas diendusas dienā var būt neiespējamas. Bet īsas arī dara brīnumus.
Pētījumi Eiropas miega klīnikās rāda, ka 10–20 minūšu snauda jau uzlabo modrību un garastāvokli, neradot lielu miegainību pēc tam. Nav obligāti jāiekrīt dziļajā miegā, lai būtu efekts.
Pamēģini:
Ja pamosties un domā: „Es jau tā īsti neaizmigu, tas neskaitās,” tad skaitās. Atpūta ir atpūta.
Galvā var skanēt balss: „Man vajadzētu šajā laikā sakārtot māju” vai „Citas mammas taču iztiek bez snaudām.”
Nē.
Ja ķermenis burtiski lūdz aizvērt acis, tas ir pietiekams iemesls. Vainas sajūta traukus neizmazgā. Un noteikti nepalīdz tev šonakt labāk parūpēties par bērnu.
Daudzas mammas pieaug ar klusām domām, ka „labai mātei” viss jātiek galā vienai. Viņa tiek līdzi mājai, zīdainim, varbūt vecākam bērnam, un vēl atceras visus dzimšanas dienu svētkus.
Tā ir ilūzija. Vēsturiski jaunas mātes vienmēr ir bijušas apkārt cilvēku lokā - vecmāmiņas, māsas, kaimiņienes, kopiena.
Tāpēc, ja vecmāmiņa, māsa, draudzene vai pēcdzemdību dūla piedāvā palīdzību, pieņem to, ja jūties droši.
Ko tas var nozīmēt:
Tu savu lomu neatdodi. Tu dod sev iespēju atgūties, lai vispār VARĒTU pildīt šo lomu.
Kad kāds saka: „Saki, ja ko vajag,” mēģini atbildēt konkrēti:
Tu neesi apgrūtinājums. Tu esi jaunā mamma, kura pārdzīvo masīvu miega trūkumu un milzīgas pārmaiņas dzīvē.
Ir „ļoti nogurusi” un ir jau bīstami. Svarīgi redzēt robežu.
Ja kaut kas no tālāk rakstītā šķiet pazīstams, vajag palīdzību, nevis vēl vienu kafiju.
Ja bieži:
tā jau ir bīstama situācija.
Drošāki varianti:
Ja esi tik nogurusi, ka:
labāk nebraukt. Tavs un bērna dzīvība ir svarīgāka par jebkuru vizīti vai plānu.
Mēģini sarunāt, lai kāds aizved. Pārceļ tikšanos. Izmanto sabiedrisko transportu. Ja tiešām NAV citu variantu, brauc tikai īsus gabalus un ne agrā rītā vai vēlu vakarā, kad esi visvairāk miegaina.
Ļoti smags miega trūkums, kopā ar hormonālajām svārstībām pēc dzemdībām, dažreiz var izraisīt:
Ja kas tāds notiek:
Tu neesi „traka”. Tu vari piedzīvot smagu miega trūkumu, pēcdzemdību depresiju vai pat pēcdzemdību psihotisku epizodi. Tās ir medicīniskas situācijas, kurām vajag ātru palīdzību.
Ja jebkad jūti, ka vari nodarīt pāri sev vai kādam citam, zvani 113 vai brauc uz tuvāko slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tava drošība ir steidzama, nevis „pārspīlējums”.
Zīdaiņa miegs ir haotisks. Lielākā daļa jauno vecāku ilgi netiek pie garām, nepārtrauktām miega stundām. Otrais mēnesis bieži ir vissmagākais - migla sabiezē, un realitāte, ka nakts mošanās turpināsies vēl kādu laiku, beidzot līdz galam „aiziet”.
Lai izturētu miega trūkumu kā jaunam vecākam:
Un esi pret sevi maiga vairāk nekā jebkad.
Ja šobrīd tavs bērns ir paēdis, plus mīnus tīrs un drošībā, un tu pati turies kaut vai ar pirkstu galiņiem, tu dari pietiekami. Ideālas rutīnas un „perfekts” zīdaiņa miegs var nākt vēlāk.
Šodien uzvara var būt 20 minūšu snauda. Vai tas, ka ļauj mammai pastumt ratus, kamēr tu vienkārši guli. Vai sarunāta viena nakts nedēļā, kad partneris vairāk uzņemas nakts maiņu.
Tā nav vājība. Tā ir gudra rīcība.
Tu neesi neveiksminiece. Tu esi jaunā mamma uz saraustīta miega, kas joprojām ik pēc pāris stundām ceļas un rūpējas par mazu cilvēku, kurš bez tevis nevar izdzīvot.
Tas ir ārkārtīgi. Un ir pilnīgi normāli, ka, lai to turpinātu, vajag ļoti daudz miega un atbalsta.