Kāpēc bērns raud pēc ēšanas un kā to mazināt - praktisks soli pa solim plāns

Tu esi beidzot pabarojusi mazuli, viņš saldi guļ tev klēpī... un pēc brīža sākas atkal raudāšana. Skaļa, ar sarkanu ģīmīti, dažreiz ar atmestu muguriņu vai pievilktām kājiņām. Pampers sauss, silti apģērbts, tu tikko baroji. Kāpēc bērns raud pēc ēšanas?

Ja šis scenārijs notiek 2 naktī, tu noteikti neesi vienīgā. Lielākā daļa jauno vecāku Latvijā pirmajos mēnešos uzdod to pašu jautājumu. Labā ziņa - visbiežāk tam ir daži ļoti tipiski iemesli, kurus var pārbaudīt soli pa solim.

Domā par šo rakstu kā mierīgu, praktisku plānu, nevis panikas pilnu „Google maratonu”.

Vienkāršs „plāns B”: sāc ar vieglāko

Ja zīdainis raud pēc ēšanas - ar krūti vai no pudelītes -, ej cauri šiem punktiem pēc kārtas:

1. Slikti iznākušas atraugas, vajag „izburpot”.
2. Gāzes un diskomforts no barošanas pozas.
3. Nepārbarošana, īpaši barojot ar pudelīti.
4. Reflukss zīdaiņiem un zīdaiņa refluksa simptomi.
5. Nepieciešamība zīst mierinājumam, nevis vēl pienam.
6. Priekšpiena/aizmugurpiena disbalanss, zīdot ar krūti.
7. Uztura jutības caur mātes pienu.
8. Kolikas, kas parādās gandrīz „pēc pulksteņa”.

Nav jāuzmin perfekta diagnoze. Pietiek pakāpeniski izslēgt variantus un vērot, kas palīdz.

1. Atragas un gāzes - pirmais „aizdomās turamais”

Ja ir spēcīgas zīdaiņa gāzes pēc ēšanas, mazam vēderiņam tas ir ļoti nepatīkami. Norītais gaiss iesprūst, puncis kļūst ciets, un mazulis par to paziņo ar raudāšanu.

Pazīmes, ka zīdainim ir aizturēts vējš

Vēro, vai:

• bērns pēc ēšanas ceļ kājas pie puncīša;
• bērns lokās kā lokanas „čūskiņas”, met atmuguriņu;
• puncis šķiet ciets, uzpūsts;
• mazulis raustās, stenj, ņurd;
• raudāšana sākas dažas minūtes pēc ēšanas, nevis uzreiz.

Daži bērni norij vairāk gaisa nekā citi. Ātra ēšana, pavirša piesūkšanās pie krūts, raudāšana ēšanas laikā vai pudelei par strauja plūsma - tas viss palielina norītā gaisa daudzumu.

Kā burpot zīdaini efektīvi

Daudziem vecākiem pasaka, ka „jāburpo”, bet īsti neparāda, kā. Ja prātā grozās jautājums, kā atrūgt zīdaini, izmēģini vairākas pozas un paskaties, kas jūsu bērnam der vislabāk:

1. Pāri plecam

   • turi mazuli vertikāli pret savu plecu;
   • turi stingri galviņu un kaklu;
   • maigi pliķē vai berz muguru augšdaļā;
   • vari viegli lēni šūpot vai atsprausties ar kājām.

2. Sēdus uz ceļgala

   • pasēdini bērnu uz augšstilba sāniski;
   • turi viņu zem krūtīm un aiz žokļa (nepieķerot kaklu);
   • nedaudz noliec bērnu uz priekšu;
   • ar apļveida vai vieglām augšup vērstām kustībām pliķē vai berz muguru.

3. Guļus pāri klēpim

   • noliec mazuli ar vēderu uz taviem ceļiem;
   • galvai jābūt mazliet augstāk nekā krūtīm;
   • lēni, maigi pliķē vai berz muguriņu.

Daži zīdaiņi atraugājas dažu sekunžu laikā, citiem vajag vairākas minūtes. Ja pēc apmēram 5 minūtēm nekas nenāk un bērns ir mierīgs, parasti tas ir normāli.

Kad burpot: ēšanas laikā un pēc tās

Ja bērns raud pēc barošanas ar pudelīti vai krūti, pamēģini:

• burpot ēdienreizes vidū;
• atkal burpot pēc ēšanas;
• ja baro ar pudelīti, biežāk taisīt īsas pauzes, īpaši, ja bērns ēd ļoti ātri.

Šādas nelielas pauzes palīdz izlaist gaisu, pirms tas pārvēršas sāpīgās gāzēs.

Kā mazināt gāzes zīdainim pēc ēšanas

Ja zīdainis pēc ēšanas joprojām šķiet nemierīgs un puncis traucē:

• „Riteņbraukšanas” kājiņas
  Noliec bērnu uz muguras un ļoti maigi kustiniet kājas kā braucot ar velosipēdu. Tas palīdz gāzēm virzīties pa zarnu traktu.

• Vēdera masāža zīdainim
  Rokām jābūt siltām, vari izmantot nedaudz bērniem piemērotas eļļas vai krēma. Maigi masē ap nabu mazos riņķos pulksteņa rādītāja virzienā (zarnu darbības virziens). Spiedienam jābūt ļoti vieglam.

• „Vēdera laiks” uz punča
  Īsas, uzraudzītas pauzes uz vēdera var palīdzēt gāzēm kustēties un atslābināt muguriņu. Tikai nedari to uzreiz pēc lielas ēdienreizes, lai nesekotu atraugas ar pienu.

Ja vienkāršas tehnikas pret gāzēm dod skaidru atvieglojumu, ļoti iespējams, ka galvenais iemesls, kāpēc bērns raud pēc ēšanas, ir tieši vējš un gāzes.

2. Nepārbarošana: kad puncis tiešām ir par pilnu

Jaundzimušā vēders ir sīciņš. Pirmajā dienā - aptuveni ķirša izmērā. Pēc pāris nedēļām - drīzāk neliels olas izmērs, nevis bļoda.

Barojot ar krūti, bērns vairumā gadījumu pats labi „regulē porciju”. Ar pudelīti nepamanot ir vieglāk pārbarot, jo:

• plūsma bieži ir ātrāka;
• ir kārdinājums „izdzert līdz galam, lai nepaliek pāri”;
• pieaugušajiem šķiet, ka vairāk piena automātiski nozīmēs labāku miegu.

Pazīmes, ka bērns varētu būt pārēdies

Raksturīgi signāli:

• bērns raud pēc pudelītes un izskatās drīzāk neērti, nevis izsalkuši;
• ir lielas atraugas ar pienu vai bieža spļaušana tūlīt pēc ēšanas;
• puncis pēc ēšanas ir ļoti apaļš un sasprindzis;
• biežas žagas, ātra rīšana;
• ēdot piens tek ārā pa mutes stūriem.

Ja redzi, ka piens burtiski līst ārā vai bērns izskatās „pārēsts” un nelaimīgs, tas ir signāls.

Kā barot zīdaini ar pudelīti mierīgāk - „paced feeding”

Tā sauktā „līdzsvarotā barošana ar pudelīti” jeb paced bottle feeding palīdz bērnam sajust sāta sajūtu, līdzīgi kā barojot ar krūti, un samazināt risku nepārbarot zīdaini.

Pamēģini šādi:

• turi mazuli barošanas laikā drīzāk vertikāli, nevis pavisam guļus;
• pudelīti turi gandrīz horizontāli, lai plūsma būtu lēnāka;
• ļauj, lai bērns pats ievelk pudelītes knupīti mutē, nevis to „iestum” dziļi;
• barošanas laikā ik pa brīdim uztaisi pauzi, noliecot pudelīti tā, lai piens neplūst;
• vēro sāta pazīmes: palēnināta zīšana, griež galvu sānis, spiež knupīti ārā, rociņas atslābst.

Biežākas, īsākas ēdienreizes parasti ir labākas par retām un lielām porcijām, īpaši jaundzimušajiem un bērniem ar refluksa noslieci.

3. Reflukss: kad piens tek atpakaļ augšā

Dažiem mazuļiem ir gastroezofageālais reflukss, vienkāršāk sakot, reflukss zīdaiņiem. Piens un kuņģa skābe atplūst barības vadā, kas var kairināt un izraisīt raudāšanu pēc ēšanas.

Viegls reflukss pirmajos mēnešos ir ļoti izplatīts un lielākoties mazinās, kad bērns aug un pavada vairāk laika vertikālā pozā.

Raksturīgi zīdaiņa refluksa simptomi

Pievērs uzmanību:

• bērns pēkšņi atmet atpakaļ muguriņu pēc ēšanas;
• raud ēšanas laikā vai tūlīt pēc tās;
• bieža spļaušana lielākos daudzumos vai „mitras atraugas”;
• klepus vai žņaugšanās barošanas laikā;
• ļoti nemierīgs, kad noliek guļus.

Pati spļaušana vēl nav problēma. Daudzi bērni ir tā saucamie „laimīgie spļāvēji” - piens tek laukā, bet bērns ir mierīgs. Uztraukumam pamats ir tad, ja spļaušana apvienojas ar sāpēm, sliktu svara pieaugumu vai nemitīgu diskomfortu.

Vienkārši veidi, kā atvieglot refluksu

Ja šķiet, ka iemesls varētu būt reflukss:

• turi bērnu vertikāli 20–30 minūtes pēc ēšanas
  uz rokām „pret plecu”, slingā vai vienkārši sēžot un turot sapušķotu klēpī. Šajā laikā labāk izbēgt no lēkāšanas un intensīvas šūpošanas;

• dod mazākas porcijas biežāk
  mazāk pilns vēders mazāk spiež saturu uz augšu;

• paskaties uz barošanas pozu
  cenšoties, lai galva barošanas laikā ir nedaudz augstāk par dibenu;

• burpo biežāk
  gaiss var pastumt pienu uz augšu, tāpēc apvieno refleksa mazināšanas trikus ar rūpīgu atraugušanu.

Kad meklēt ārsta palīdzību

Latvijā vari vērsties pie ģimenes ārsta, pediatra vai zvanīt uz ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, ja:

• bērns nepieņemas svarā vai pat sāk zaudēt svaru;
• atvemtais šķidrums ir zaļgani dzeltens;
• atvemšanā vai izkārnījumos redzamas asinis;
• mazulis izskatās nemitīgi sāpēs vai atsakās ēst;
• raudāšana ir ļoti spēcīga un nekas nepalīdz.

Ārsts izvērtēs, vai nav darīšana ar refluksa slimību vai citu problēmu un, ja vajadzēs, ieteiks tālāku izmeklēšanu vai ārstēšanu.

4. Vēders pilns, bet bērns joprojām grib zīst

Dažreiz bērns raud pēc barošanas ne tāpēc, ka vēl ir izsalcis, bet tāpēc, ka vienkārši grib zīst mierinājumam.

Zīšana mazulim ir ļoti nomierinoša. Tā palīdz gremošanai, līdzsvaro nervu sistēmu un vienkārši rada drošības sajūtu.

Kā saprast, vai tā ir mierinājuma zīšana

Varētu būt šādi signāli:

• bērns no krūts vai pudelītes atiet, bet drīz vien atkal „meklē”;
• nedaudz pavelk, tad iemieg, pamodināts tūlīt raud, ja mēģina nolikt malā;
• ļoti ātri nomierinās, ja iedod knupīti vai pirkstu pazišanas.

Ja ēšanas laiki ir gari, svara pieaugums labs un autiņi pilni, iespējams, daļa no laika pie krūts ir tieši nekaloriju zīšana.

Kā piedāvāt mierinājuma zīšanu

• Pie krūts
  Ja baro ar krūti un tas tev ir pieņemami, ļaut bērnam paziest mierinājumam, īpaši vakara stundās, bieži ir vienkāršākais risinājums.

• Knupītis
  Daudzas ģimenes Latvijā izmanto knupīti, lai nomierinātu bērnu. Bieži speciālisti iesaka nogaidīt, līdz krūts zīšana ir labi iedibinājusies (ap 3–4 nedēļu vecumu), un tikai tad domāt par knupīti, lai nepajūk zīšanas tehnika.
  Pēc tam knupītis var būt labs palīgs, ja bērns ir paēdis, bet joprojām meklē zīšanu.

Ja bērns raud pēc ēšanas, bet acumirklī nomierinās, kad drīkst zīst bez piena, tas ir spēcīgs signāls, ka runa ir par mierinājumu, nevis izsalkumu.

5. Priekšpiena / aizmugurpiena disbalanss: pārāk bieža krūšu maiņa

Barojot ar krūti, piens ēdienreizes laikā mainās:

• priekšpiens sākumā ir šķidrāks, vairāk remdē slāpes;
• aizmugurpiens vēlāk ir treknāks, sātīgāks un bieži vieglāk sagremojams.

Ja bērns ļoti bieži tiek pārcelts no vienas krūts uz otru, viņš var saņemt daudz priekšpiena, bet salīdzinoši maz aizmugurpiena. Dažiem mazuļiem tas varētu veicināt gāzes un diskomfortu.

Kad var domāt par priekšpiena/aizmugurpiena disbalansu

Iespējamās pazīmes:

• ļoti „gāzīgs” bērns ar daudz vēja un zaļganu, putainu vēderiņu;
• bērns raud pēc barošanas ar krūti, it īpaši pēc īsākām, biežām ēdienreizēm;
• biežas, nelielas ēdienreizes un sajūta, ka īsti nekad nenāk „īsts piesātinājums”.

Šeit svarīgāk par „barot 20 minūtes no katras krūts” ir ļaut bērnam pašam pabeigt vienu pusi.

Kā palīdzēt bērnam tikt pie vairāk aizmugurpiena

• piedāvā vienu krūti un ļauj bērnam ēst, līdz viņš pats atiet un izskatās pabeidzis;
• tikai tad piedāvā otru krūti, nevis maini katras pāris minūtes;
• nākamajā ēdienreizē sāc ar pretējo krūti nekā iepriekšējā.

Ja mazulis ir ļoti nemierīgs vai tevi satrauc pieniņa daudzums, vērts sazināties ar zīdīšanas konsultantu vai, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas zīdīšanas speciālistiem vai savas dzemdību nodaļas laktācijas kabinetu.

6. Uztura jutības caur mātes pienu

Uztura jutības un alerģijas ir retākas, nekā bieži šķiet, lasot interneta forumus, tomēr tās mēdz būt. Visbiežākais vaininieks ir govs piena olbaltumvielas, kas nonāk mātes pienā.

Tas atšķiras no parastām gāzēm. Parasti šādos gadījumos ir ilgstošāki un skaidrāki simptomi.

Iespējamās pazīmes, ka ir uztura jutība

Ir vērts runāt ar ārstu, ja pamani:

• pastāvīgu raudāšanu pēc barošanas, kas nemazinās, neraugoties uz atraugām un vēdera masāžu;
• asinis vai gļotas bērna vēderiņā;
• izteiktu ādas sausinājumu, ekzēmu, noturīgus izsitumus;
• ļoti biežu vemšanu, ne tikai vieglu „pienīša notecēšanu”;
• ģimenē ir izteikta alerģiju, ekzēmas vai astmas vēsture.

Šādas pazīmes var liecināt par govs piena olbaltumvielu alerģiju vai citu jutību, lai gan cēloņi var būt arī citi.

Ko darīt, ja šķiet, ka vaina ir uzturā

Nevajag uzreiz pašai sākt ļoti stingras diētas. Labāk:

• sazināties ar ģimenes ārstu vai pediatru;
• pajautāt par īslaicīgas izslēgšanas diētas nepieciešamību, ja ārsts to uzskata par atbilstošu;
• ja iesaka, uz pāris nedēļām no sava uztura izslēgt govs piena produktus, turpinot zīdīt;
• paturēt vienkāršu dienasgrāmatu - ko tu ēd un kādi ir bērna simptomi.

Ja bērns tiek barots ar maisījumu, ārsts var ieteikt izmēģināt speciālu hidrolizētu vai citu medicīnisku maisījumu, ja aizdomas par alerģiju ir pamatotas.

Lielākā daļa bērnu ar govs piena olbaltumvielu alerģiju jūtas ievērojami labāk, kad problēma ir atpazīta un pielāgots uzturs.

7. Kolikas: kad ir savs „raudu grafiks”

Ja bērns raud pēc barošanas, bet tas gandrīz vienmēr notiek vienā un tajā pašā laikā, īpaši pēcpusdienā vai vakarā, iespējams, runa ir par kolikām, nevis pašu ēdināšanu.

Klasiski kolikas apraksta ar tā saukto „3 likumu”:

• raudāšana ilgst vairāk nekā 3 stundas dienā,
• vismaz 3 dienas nedēļā,
• vismaz 3 nedēļas pēc kārtas,

un bērns citādi ir vesels un aug.

Kā kolikas izskatās ikdienā

Vecāki nereti stāsta:

• no rīta bērns ir mierīgs, šķiet „laimīgs”;
• ap 17–19 sāk lēnām kļūt aizvien nervozāks, līdz pāriet ilgā, grūti remdināmā raudāšanā;
• daudz gāzu, bērns ceļ kājiņas pie vēdera, met muguriņu, kļūst stīvs;
• šajos brīžos ļoti grūti nomierināt, nekas īsti nelīdz.

Ēdināšanas korekcijas un gāzu mazināšana dažreiz palīdz nedaudz, taču kolikas parasti iet savu gaitu.

Ja šķiet, ka tā varētu būt kolika:

• pārliecinies, ka ēdināšana, svara pieaugums un „autiņu rezultāts” ir kārtībā;
• pastāsti par raudāšanas rakstu savam ģimenes ārstam vai pediatram;
• sameklē atsevišķu ceļvedi par kolikām, tur bieži apkopoti praktiski knifi un idejas, kā sevi pasargāt no izdegšanas.

Koliku lielā problēma ir tā, ka bieži nav viennozīmīga iemesla. Tomēr iepriecinoši, ka vairumam bērnu tās mazinās ap 3–4 mēnešu vecumu.

Kad bērna raudāšana pēc ēšanas ir neatliekama situācija

Lielāko daļu gadījumu, kad zīdainis raud pēc ēšanas, izraisa vējš, gāzes vai viegls reflukss, un ar to var tikt galā mājās. Tomēr ir situācijas, kad vajadzīga steidzama medicīniska palīdzība.

Sazinies ar ģimenes ārstu, pediatru, zvani uz NMPD ārkārtas numuru 113 vai ārstu konsultatīvo tālruni, ja:

• bērnam, kas jaunāks par 3 mēnešiem, ir drudzis (virs 38 °C);
• mazulis ir ļoti miegains, „ļengans”, grūti pamodināms vai neparasti kluss;
• ir zaļgani vai spilgti dzelteni vēmekļi;
• vēmekļos vai vēderiņā redzamas asinis;
• ir maz slapjo autiņu, bērns šķiet atūdeņots (sausa mute, nav asaru, kad raud, iegrimusi avotiņa);
• raudāšanas skaņa krasi atšķiras no ierastās vai tev vienkārši ir „slikta priekšnojauta”, ka kaut kas nav kārtībā.

Paļaujies uz saviem instinktiem. Tu savu bērnu pazīsti vislabāk.

Kā visu salikt kopā: mierīgs, secīgs plāns

Kad nākamreiz bērns raud pēc barošanas, vari iet šādu ceļu:

1. Pārbaudi, vai nav vējš
   Burpo ēdienreižu laikā un pēc tām. Izmēģini dažādas burpošanas pozas, „riteņbraukšanas” kājas un maigu vēdera masāžu, lai mazinātu zīdaiņa gāzes.

2. Padomā par apjomu
   Vēro, vai nav pazīmes, ka nepārbarots zīdainis nav pie vainas - īpaši, ja ir daudz spļaušanas vai ļoti saspringts puncis. Lieto mierīgāku barošanu ar pudelīti un izvēlies mazākas porcijas biežāk.

3. Pavēro refluksa pazīmes
   Vai ir atmesta muguriņa, raudāšana, noliekot guļus, bieža spļaušana pēc ēšanas? Turi bērnu vertikāli 20–30 minūtes pēc ēšanas un runā ar ārstu, ja simptomi ir izteikti.

4. Apsver mierinājuma zīšanu
   Ja mazulis ātri nomierinās ar knupīti vai pie krūts bez piena, iespējams, viņam vajag tieši paziest un būt klātienē, nevis jaunu porciju piena.

5. Paskaties uz zīdīšanas paradumiem
   Ja baro ar krūti, ļauj bērnam kārtīgi „pabeigt” vienu krūti, pirms piedāvā otru, lai mazinātu priekšpiena/aizmugurpiena disbalansa risku.

6. Skaties plašāk
   Ja ir noturīgi simptomi, asinis vēderiņā, ekzēma vai izteikta alerģiju vēsture ģimenē, aprunājies ar ārstu par iespējamu uztura jutību.

7. Pievērs uzmanību laikam
   Ja raudāšana sākas gandrīz katru dienu vienā un tajā pašā laikā, neatkarīgi no ēšanas, iespējams, runa ir par kolikām. Ir vērts to pieminēt ārstam un meklēt informāciju tieši par koliku mazināšanu.

Nevienam vecākam nesanāk „perfekti” katru reizi. Ar laiku, mierīgi un secīgi ejot cauri biežākajiem iemesliem, tu arvien labāk sapratīsi, kāpēc tavam bērnam ir grūti tieši tajā brīdī.

Un tās mulsinošās, bezpalīdzīgās 2 naktī pēcēšanas raudāšanas epizodes ar laiku kļūs retākas un vieglāk saprotamas.