Tu esi iznēsājusi un piedzemdējusi veselu cilvēku. Tavs ķermenis ir paveicis kaut ko neticamu, un tagad tam ir jātiek galā ar atveseļošanos.
Par pēcdzemdību laiku bieži saka „ceturtais trimestris” ar iemeslu - ķermenis joprojām strādā pilnā jaudā. Daudzām jaunajām māmiņām pirmajās 4 nedēļās ir šoks par to, kā viņas jūtas: nogurušas, sāpīgas, emocionālas, viss tek un sūrst. Un tad sākas satraukums, ka kaut kas nav kārtībā.
Šī rokasgrāmata mierīgi un godīgi izstāsta, ko sagaidīt pēcdzemdību periodā pirmajās nedēļās: no pēcdzemdību asiņošanas līdz šuvēm, no ķeizargrieziena aprūpes līdz brīdim, kad drīkst atsākt vingrot. Mērķis nav biedēt. Mērķis ir, lai tu vari paskatīties uz simptomu un nodomāt: „Labi, es saprotu, kas tas ir,” un lai pamanītu brīžus, kad ir jāsazinās ar savu vecmāti, ginekologu, ģimenes ārstu vai jāzvana 113.
Pirmās nedēļas ir vienlaikus gan atveseļošanās, gan pieradināšanās pie jaunās dzīves. Fiziski tavs ķermenis:
Ja jūties tā, it kā tevi būtu pārbraucis autobuss, tas nav dramatizēts. Tā ir normāla pēcdzemdību atveseļošanās.
Tālāk soli pa solim iziesim cauri galvenajiem pēcdzemdību simptomiem un izmaiņām.
Pēc dzemdībām gandrīz visām sievietēm ir pēcdzemdību asiņošana, ko sauc par lohijām. Tā ir gan pēc vaginālām dzemdībām, gan pēc ķeizargrieziena.
Lohijas ir asins, gļotu un dzemdes gļotādas audu maisījums. Tipiska pēcdzemdību asiņošanas gaita parasti ir šāda:
Dažkārt asiņošana var kļūt stiprāka brīžos, kad esi fiziski aktīvāka vai pēc zīdīšanas. Tas var būt normāli, jo dzemde saraujas.
Normālas lohijas:
Steidzami sazinies ar savu vecmāti, ginekologu, ģimenes ārstu vai zvani 113, ja:
Ļoti stipra vai slikti ožoša pēcdzemdību asiņošana var liecināt par infekciju vai pēcdzemdību asiņošanu, kas ir bīstama. Tu nekad netraucēsi „par velti”, ja brauksi pārbaudīties.
Grūtniecības beigās dzemde ir apmēram kā liels arbūzs. Pēcdzemdību laikā tā pakāpeniski saraujas līdz bumbiera izmēram. Šo procesu sauc par dzemdes involūciju jeb dzemdes saraušanos pēc dzemdībām.
Dzemdei saraujoties, rodas pēcdzemdību sāpes jeb krampji. Daudzas sievietes tos apraksta kā stipras mēnešreižu sāpes, īpaši pirmajās dienās. Tie var būt izteiktāki:
Vieglas līdz vidēji stipras sāpes zīdīšanas laikā ir ļoti bieži sastopamas. Patiesībā tās ir laba zīme, ka dzemde saraujas.
Palīdzēt var:
Ja sāpes ir:
tajā pašā dienā dodies pie ārsta. Spēcīgas sāpes, kas nemazinās, var liecināt par infekciju vai palikušiem audiem dzemdē.
Starene ir zona starp maksti un anālo atveri. Vagīnas dzemdību laikā tā izstiepjas ļoti daudz. Iespējas:
Pirmās 1–2 nedēļas var būt sūrstēšana, zilumu sajūta, grūti ērti apsēsties. Var būt sajūta, ka „kaut kas lien ārā” vai viss ir ļoti pietūcis. Šī smaguma sajūta ir ārkārtīgi bieži sastopama pēcdzemdībās.
Ja ir šuves, tās parasti pašas uzsūcas un ar laiku izkrīt.
Laba pēcdzemdību aprūpe starpenes zonai ļoti uzlabo pašsajūtu:
Ledus kompreses:
Aptin aukstu paku vai sasmalcinātu ledu tīrā drānā un liec uz sāpošās vietas 10–15 minūtes. Ne uz kailas ādas. Pirmās pāris dienas vari atkārtot vairākas reizes dienā.
Sēdvannas pēc dzemdībām:
Sēdvanna ir, kad tu apsēdies siltā ūdenī dažus centimetrus dziļi - bļodā virs poda vai seklā vannā. Lieto tikai tīru ūdeni vai ārsta ieteiktu līdzekli, ne dušas želejas un smaržīgus putu vannas produktus. Sēdi 10–15 minūtes un pēc tam maigi nosusini. Daudzām sievietēm tas ir ārkārtīgi nomierinoši.
Turi zonu tīru un sausu:
Noskalo ar siltu ūdeni pēc tualetes apmeklējuma. Nosusini, neberzē, ar mīkstu papīru vai tīru dvielīti. Regulāri maini pēcdzemdību paketes.
Sāpju mazināšana:
Paracetamols vai ibuprofēns parasti ir saderīgi ar zīdīšanu, bet pārbaudi izrakstu lapās vai vaicā ārstam. Pirmos pāris dienu izvēlies lietot regulāri, negaidot, līdz sāpes kļūst neizturamas.
Iegurņa pamatnes izjūta:
Ļoti viegli kegela vingrinājumi (iegurņa pamatnes vingrojumi pēc dzemdībām) var pat palīdzēt starpenes dziedēšanai, jo uzlabo asinsriti. Sāc ar pavisam vieglām sasprindzināšanām un atslābināšanām, tikai tik, cik ērti.
Sazinies ar vecmāti, ginekologu vai ģimenes ārstu, ja:
Laicīga palīdzība starpenes problēmu gadījumā var pasargāt no ilgtspējīgām sekām.
Ķeizargrieziens ir nopietna vēdera operācija. Tāpēc ķeizargrieziena aprūpe un pēcdzemdību atveseļošanās pēc tā atšķiras no atveseļošanās pēc vaginālām dzemdībām, kaut arī daļa simptomu pārklājas.
Tev joprojām būs lohijas, dzemdes involūcija un nogurums, bet papildus ir arī grieziena brūce vēderā un dzemdē, kam jādod laiks sadzīt.
Latvijā ķeizargrieziena brūci parasti sašuj ar šuvēm, reizēm izmanto arī speciālas līmstrēmeles. Vecmāte vai ārsts dzemdību nodaļā un pēc tam poliklīnikā vai pie ģimenes ārsta parasti pārbauda rētu.
Lai veicinātu sadzīšanu:
Steidzami vērsies pie ārsta, ja rētas zona:
Tas viss var liecināt par infekciju.
Stacionārā parasti iesaka:
Pirmās 2 nedēļas:
Galvenais ir atpūta, īsas pastaigas pa māju, viegla izstaipīšanās. Necel neko smagāku par bērnu. Bez putekļusūcēja, smagiem iepirkumu maisiem u. tml.
2.–6. nedēļa:
Pakāpeniski palielini staigāšanu, garumu un tempu, cik pašsajūta atļauj. Joprojām izvairies no smagas celšanas, intensīviem mājas darbiem, skriešanas un lēcieniem.
Vienkāršs princips: ja kāda kustība liek brūcei vilkt vai sāpēt, tas ir par daudz.
Latvijā nav konkrēta likumā noteikta „6 nedēļu” noteikuma, bet ārsti un apdrošinātāji parasti iesaka nebraukt pie stūres, kamēr:
Daudzām sievietēm tas ir ap 4.–6. nedēļu. Pārbaudi savas OCTA/KASKO polises nosacījumus, dažas kompānijas konkrēti min minimālo periodu pēc operācijas.
Pirmās nedēļas centies ievērot principu: „nekas smagāks par bērnu”.
Tas nozīmē:
Ja jūti asas durstošas sāpes vēderā vai pamani, ka rētas rajons izspiežas, sasprindzinoties, samazini slodzi un noteikti piemin to 6 nedēļu pēcdzemdību apskatē.
Arī krūtis šajā laikā piedzīvo lielas pārmaiņas. Neatkarīgi no tā, vai tu zīdi, atslauc pienu, dod maisījumu vai kombinē visus variantus, izmaiņas jutīsi.
Pirmās dienas krūtis ražo pirmpienu - biezāku, zeltainu šķidrumu. Ap 2.–5. dienu „pienam nākot iekšā”, krūtis pēkšņi var kļūt:
Tā ir piena stāze jeb pieplūdums, kas parasti pāriet pāris dienās, kad organisms saprot, cik daudz piena vajag.
Lai palīdzētu:
Ja krūts kļūst sarkana, ļoti sāpīga, paaugstinās temperatūra un jūties kā gripas laikā, sazinies ar ārstu vai vecmāti, tā var būt mastīts.
Piena tecēšana var notikt jebkurā brīdī - no vienas vai abām krūtīm, vai dzirdot, kā raud tavs bērns. Krūštura ieliktņi palīdzēs sargāt drēbes un gultasveļu.
Sprauslas bieži ir:
Vieglas sāpes sākumā var būt normāli, kamēr tu un mazulis mācāties pareizu zīšanas satvērienu. Bet, ja sprauslas plaisā, asiņo vai sāpes ir ļoti spēcīgas visu barošanas laiku, visbiežāk kaut kas nav kārtībā ar pozīciju vai satvērienu. Neej cauri tam klusējot, lūdz palīdzību savai vecmātei, ģimenes ārstam vai zīdīšanas konsultantei.
Daudzas sievietes saka: „Grūtniecības laikā mati bija lieliski, bet tagad tie kušķiem paliek dušā.”
Tu nekļūsti plikpauraina. Tas ir pēcdzemdību matu izkrišana, ko izraisa hormonālās izmaiņas.
Grūtniecības laikā paaugstināts estrogēna līmenis „patur” matus augšanas fāzē, tāpēc šķiet, ka to ir vairāk. Pēc dzemdībām hormonu līmenis krītas, un visi tie mati, kam pa šiem mēnešiem būtu bijis jāizkrīt, izkrīt vienlaikus.
Parasti:
Ja redzi pavisam kailus laukumus, ļoti strauju izkrišanu vai blakus ir citi simptomi (piemēram, milzīgs nogurums, salīgums, nomākts garastāvoklis), palūdz ģimenes ārstam pārbaudīt dzelzs un vairogdziedzera rādītājus.
Grūtniecības laikā „presītes” muskuļa (taisnā vēdera muskuļa) abas puses atvirzās, lai būtu vieta bērniņam. Dažām sievietēm šis atstatums saglabājas arī pēc dzemdībām, to sauc par diastasis recti jeb vēdera muskuļu šķiršanos.
Vienkāršs pašpārbaudes veids (kad asiņošana ir mazāka un jūties gatava):
Ja jūti, ka pirksti iekrīt „spraugā”, tā var būt diastasis recti. Pirmajos mēnešos 1–2 pirkstu atstarpe daudām sievietēm ir normāla un bieži pati samazinās.
Svarīgi nav tikai platums, bet arī tas, cik stingri vai mīksti jūtas muskuļi zem pirkstiem. Ja neesi droša, vislabāk ir aiziet pie fizioterapeita, kas specializējas sieviešu veselībā, lai precīzi novērtētu un parādītu drošus vingrojumus pēc dzemdībām.
Pirmajos mēnešos centies izvairīties no smagām „presītēm”, planka un intensīvām vēdera piecelšanām, jo tas var pastiprināt problēmu.
Tu atveseļojies pēc dzemdībām un vienlaikus dienu un nakti rūpējies par jaundzimušo. Nav brīnums, ka esi nogurusi.
Sagaidi:
Arī tas ir darbs. Tu uzturi pie dzīvības mazu cilvēku.
Centies:
Ja jūties pastāvīgi saspringta, nespēj aizmigt pat tad, kad esi pārgurusi, vai tevi nospiež smagas, tumšas domas, runā ar ģimenes ārstu, vecmāti vai psihiatru. Pēcdzemdību depresija un trauksme ir bieži sastopamas un ārstējamas.
Tavam ķermenim vajag „degvielu” atveseļošanai un, ja zīdi, arī piena ražošanai.
Mēģini:
Par šķidrumu:
Dārgi uztura bagātinātāji parasti nav nepieciešami, ja vien to nav ieteicis ārsts. Standarta pēcdzemdību multivitamīns ar D vitamīnu Latvijas klimatā daudzkam nāk par labu, par to vari aprunāties ar ārstu vai farmaceitu.
Daudzas sievietes sev jautā: „Kad es tikšu atpakaļ savā ķermenī?”
Varbūt noderīgāks jautājums ir: „Kad un kā es varu kustēties tā, lai tas palīdzētu manam ķermenim atjaunoties un es justos labāk?”
Ja ārsts vai vecmāte nav pateikuši ko citu, parasti vari sākt:
Šajā posmā mērķis nav „fiziskā forma”, bet asinsrite un labsajūta.
Iegurņa pamatnes muskuļi ir daudz piedzīvojuši, arī tad, ja bija ķeizargrieziens. Agrīni, maigi kegela vingrinājumi var:
Vienkāršs vingrojums:
Ja jūti sāpes vai spiedienu, sasprindzinot muskuļus, vai nespēj tos „atrast”, lūdz ģimenes ārstam nosūtījumu pie fizioterapeita, kas strādā ar sieviešu veselību.
Daudzām sievietēm, kurām bijušas nekomplicētas vaginālas dzemdības, 6 nedēļu pēcdzemdību apskate ir kā atskaites punkts. Pēc tās, ja ārsts ir apmierināts ar tavu atveseļošanos, parasti var:
No intensīvas slodzes, piemēram, skriešanas, lēkšanas un smagumu celšanas, labāk atturēties līdz:
Arī pēc 6 nedēļām galvenais ir klausīties savā ķermenī. Ja parādās urīna noplūde, smaguma sajūta, sāpes vai sajūta, ka „viss lien ārā”, samazini slodzi un meklē speciālista palīdzību.
Pēcdzemdību atveseļošanās pēc ķeizargrieziena parasti nozīmē:
Kad brūce ir pilnībā sadzijusi, fizioterapeita vai ārsta uzraudzībā var sākt maigu rētas masāžu, lai mazinātu stīvumu un vilkšanu.
Apmēram 6 nedēļas pēc dzemdībām tev jāpiedāvā pēcdzemdību apskate pie ģimenes ārsta vai ginekologa (dažreiz to apvieno ar bērna apskati). Latvijā tas var nedaudz atšķirties pēc prakses, bet šāda pārbaude ir paredzēta.
Šī vizīte nav tikai par kontracepciju un „atļauju sportot”. Tā ir iespēja parunāt par:
Droši pieraksti jautājumus iepriekš, lai neko neaizmirstu. Ja kaut kas netiek apspriests, jautā pati. Šīs 10–15 minūtes ir domātas arī tev, ne tikai bērnam.
Ja jūti, ka kaut kas nav kārtībā, negaidi līdz 6 nedēļām. Steidzamas lietas, piemēram, ļoti stipra asiņošana, asas sāpes, sāpes krūtīs, elpas trūkums, sāpes ikros vai domas par sevis vai bērna ievainošanu, ir iemesls tajā pašā dienā vērsties pie ārsta vai zvanīt 113.
Pēcdzemdību atveseļošanās reti ir taisna līnija. Vienu dienu jūties gandrīz kā „vecā es”, bet nākamajā tevi nogurdina īsa pastaiga un viens veļas grozs. Tas nenozīmē, ka tu kaut ko dari nepareizi.
Tavs ķermenis ir mainījies. Daļa lietu ar laiku būs līdzīgas kā agrāk, daļa būs citādas. Varbūt būs jaunas rētas, jauns spēks un citāda attieksme pret savām robežām.
Ja gribi atcerēties tikai dažas lietas:
Neviena sieviete nepiedzimst ar gatavām zināšanām par pēcdzemdībām. Tāpēc jautā, raksti, piezvani savai vecmātei, ginekologam, ģimenes ārstam. Un pret savu atveseļojošos ķermeni izturies tikpat saudzīgi, kā izturētos pret draudzeni tādā pašā situācijā.