Tu beidzot iemidzini mazuli, ielej sev tēju, varbūt atver ziņas telefonā… un tad atkal sākas. Raudāšana. Raustīšanās pie krūtīm. Dūre mutē. Un galvā viena doma: «Vai tad tu tikko neēdi?»
Ja šis scenārijs izklausās pazīstami, ļoti iespējams, tu esi pašā klasterbarošanas vidū. Tas var būt saspringti, haotiski, emocionāli un nogurdinoši. Un vienlaikus pilnīgi normāli.
Paskatīsimies, kas īsti notiek, kāpēc mazulis ēd visu laiku, un ko tu vari darīt, lai šo posmu pārvarētu, nejūtoties kā katastrofiska mamma. Jo tu tāda neesi.
Ļoti vienkārši sakot, klasterbarošana ir situācija, kad mazulis grib ēst daudzas reizes pēc kārtas īsā laikā, nevis jauki vienmērīgi ik pēc dažām stundām.
Daudziem vecākiem tas izskatās apmēram tā:
Visbiežāk tas notiek vēlu pēcpusdienā vai vakarā, tāpēc bieži dzirdams «klasterbarošana vakarā» vai «vakara niķi».
Vēl daži svarīgi punkti:
Ja galvā bieži skan jautājums: „Kas ir klasterbarošana un kāpēc mans mazulis ēd bieži tieši katru vakaru?”, tu esi īstajā vietā.
Iemeslu, kāpēc klasterbarošanās mazulim šķiet, ka viņš ir mazs, mīļš bezdibenis, ir vairāki.
Zīdīšana darbojas pēc principa „pieprasījums - piedāvājums”. Jo vairāk piena tiek izdzerts, jo skaidrāks signāls ķermenim - pienu vajag ražot vairāk.
Kad mazulis klasterbarojas, viņš patiesībā sūta ķermenim ļoti konkrētu ziņu:
«Mammu, vajag vairāk piena. Lūdzu, palielini ražošanu.»
Šie garie, atkārtotie ēšanas maratoni vakarā palīdz:
Tāpēc, ja tu prāto: „Klasterbarošana vai piena trūkums - ko tas nozīmē?”, visbiežāk atbilde ir nē, tā nav problēma. Drīzāk tavs mazulis izveido sev vajadzīgo piena daudzumu, nevis cieš no trūkuma.
Ļoti bieži klasterbarošana parādās ap:
Tie ir klasiskie brīži, kad notiek augsmes lēkme un klasterbarošana kļūst izteiktāka. Mazulis strauji aug, gan ķermenis, gan smadzenes. Veidojas miljoniem jaunu neironu savienojumu, ķermenis stiepjas garumā, un pēkšņi vajag vairāk kaloriju.
Īsas, biežas ēdienreizes:
Tāpēc tas šķietami pēkšņais „jaundzimušā klasterbarošanas grafiks” bieži ir cieši saistīts tieši ar augsmes lēkmi.
Mazulis ēd ne tikai tad, kad ir izsalcis. Krūts viņam ir arī:
Vakaros mazuļi bieži ir pārslogoti ar iespaidiem un kļūst niķīgi. Gaismas, skaņas, ciemiņi, dienas troksnis - tas viss krājas. Klasterbarošana vakarā var būt mazuļa veids, kā „atslēgties” no dienas, gūt mierinājumu un atjaunot drošības sajūtu.
Daudzi mazuļi vakaros dabīgi veic sava veida „kaloriju uzkrāšanu” pirms diennakts garākā miega cēliena.
Tas var izskatīties šādi:
Tā ir mazuļa versija par „pamatīgām vakariņām” pirms nakts miera.
Katrs mazulis ir citāds, tomēr var pamanīt noteiktas likumsakarības.
Visbiežāk klasterbarošana parādās:
Daži mazuļi gandrīz katru vakaru pirmajās nedēļās klasterbarojas. Citi tikai dažas dienas, tad ir pauze, un tad viss sākas no jauna nākamās augsmes lēciena laikā.
Ja tavs mazulis:
tad viss, visticamāk, ir normāls attīstības posms, nevis problēma.
Šo vietu gribētos pateikt tik skaļi, lai ikviena jaunā mamma Latvijā dzirdētu, sēžot dīvānā tumsā ap 22.00.
Klasterbarošana automātiski nenozīmē, ka nav piena.
Visbiežākā doma jaunajām māmiņām ir:
«Mans mazulis ēd visu laiku, tātad mans piens laikam nav pietiekams.»
Dažreiz tas tā var būt, bet parasti notiek pavisam kas cits:
Bieža zīdīšana NEVAJADZĒTU automātiski pārvērsties domās:
Ja mazulis:
tad viņš, visticamāk, saņem visu nepieciešamo, pat ja klasterbarošanās jaundzimušajam jūtas ļoti intensīva.
Tas, kas vakarā bieži šķiet kā „nav piena”, patiesībā ir:
Tas nav pierādījums, ka tu dari kaut ko nepareizi. Tas nozīmē tikai to, ka esi dzīvs cilvēks, nevis robots.
Ja tomēr prāts nemierīgs un rodas jautājums „vai man pietiek piena”, ir vērts parunāt ar savu ģimenes ārstu, bērnu aprūpes māsu, vecmāti vai IBCLC sertificētu zīdīšanas konsultantu (tādi pieejami arī Latvijā, bieži strādā slimnīcu vai nevalstisko organizāciju paspārnē). Labāk ir saņemt profesionālu izvērtējumu, nevis pieņemt, ka klasterbarošana nozīmē piena trūkumu.
Šis jautājums bieži ienāk prātā nakts vidū, kad tu baro ar vienu zeķi kājā un atdzisušu tējas krūzi līdzās.
Vienas maģiskas atbildes nav, tomēr var rēķināties ar to, ka:
Daudzām ģimenēm šie bezgalīgie vakara maratoni sāk jūtami pierimt ap 8–12 nedēļu vecumu, lai gan atsevišķas augsmes lēkmes var uz brīdi atkal pastiprināt ēšanu.
Var palīdzēt doma:
Klasterbarošana ir posms, nevis tava jaunā ikdiena līdz skolas vecumam.
Pašu klasterbarošanu saīsināt ne vienmēr izdodas, toties var padarīt to daudz vieglāk izturamu. Te noder „izdzīvošanas taktikas”.
Ja tu pamanīji, ka mazulis parasti klasterbarojas vakarā, sagatavojies tā, it kā uz kādu laiku nekur nečāposi.
Saliec blakus:
Kad sākas kārtējais „ēšanas maratons”, vari sevi iekšēji sagatavot: «Labi, šis ir mans darbs nākamajās stundās.» Pieņemšana pati par sevi bieži rada mieru.
Tu baro mazuli. Kāds cits var „barot” tevi.
Palūdz partnerim, vecmāmiņai, draugam vai citam tuvam cilvēkam:
Tu neesi „vienkārši apsēdusies uz dīvāna”. Tu reāli turpini audzināt mazuli, tikai tagad ārpus vēdera. Tas ir darbs.
Garas barošanas sesijas var pamatīgi noslogot kaklu, muguru un plecus.
Lai pasargātu savu ķermeni:
Ja tev ir ērti, klasterbarošanās zīdīšanas laikā bieži norit mierīgāk arī mazulim.
Klasterbarošanas dienās (vai nedēļās):
Tava enerģija ir ierobežota. Svarīgākais šobrīd ir zīdīšana un atpūta, nevis perfekta māja.
Daži mazuļi dara šādi:
Ja mazulis krūts laikā sāk niķoties:
Reizēm pietiek ar 5 minūšu pārmaiņām, lai mazulis atkal gatavs turpināt ēšanu.
Klasterbarošana var likties ļoti vientuļa un smaga. Var būt sajūta, ka:
Lai prāts turas:
Ja tu jūties pastāvīgi nomākta, trauksmaina vai pamani, ka nespēj izveidot saikni ar mazuli, noteikti aprunājies ar ģimenes ārstu vai psihologu. Pēcdzemdību garīgā veselība ir tikpat svarīga kā jautājums „kā palielināt piena daudzumu”.
Pārsvarā klasterbarošana ir normāla. Tomēr ir situācijas, kad ir vērts pakonsultēties ar speciālistu.
Vēršoties pie ģimenes ārsta, bērnu aprūpes māsas, vecmātes vai IBCLC zīdīšanas konsultanta, noteikti dari to, ja:
Šādos gadījumos var būt nozīme:
Šādā situācijā atbilde uz jautājumu „kā tikt galā ar klasterbarošanu” būs nevis tikai „pacietīgi sagaidīt, kamēr pāries”, bet gan arī saņemt praktisku palīdzību ar zīdīšanas pozu, piesūkšanos un reālu piena daudzuma izvērtējumu.
Uzticies savai intuīcijai. Ja šķiet, ka „kaut kas nav labi”, tev ir visas tiesības prasīt palīdzību un pilnvērtīgu pārbaudi.
Kad esi pašā vidū, katrs vakars var likties kā atsevišķa dzīve. Tāpēc īsa lapiņa, ko paturēt prātā.
Vai klasterbarošana ir normāla?
Jā. Ļoti. It īpaši pirmajās nedēļās un ap 3. nedēļu, 6. nedēļu un 3 mēnešu vecumu.
Kāpēc mans mazulis ēd bieži / klasterbarojas?
Lai palielinātu tavu piena daudzumu, saņemtu papildu kalorijas augsmes lēciena laikā, gūtu mierinājumu un „uzkrātos” pirms garāka miega.
Vai klasterbarošana nozīmē, ka man nepietiek piena?
Parasti nē. Visbiežāk tā ir zīme, ka mazulis lieliski „noorganizē” tavu piena piedāvājumu.
Kad notiek klasterbarošana un kad beidzas klasterbarošana?
Visintensīvāk pirmajos mēnešos, ap 3. un 6. nedēļu un 3 mēnešiem. Tad, bērnam augot un kļūstot efektīvākam ēdājām, tā pamazām pierimst.
Kā tikt galā ar klasterbarošanu un padomi zīdīšanai naktī?
Izveido savu ērtu barošanas stūrīti, iepriekš rēķinies ar garām sesijām, palūdz citu palīdzību, saudzē muguru ar ērtām pozām, nolaid latiņu citiem pienākumiem un rūpējies par savu emocionālo labsajūtu.
Tu nebojā savu bērnu, barojot viņu bieži. Tu neesi neveiksminiece tāpēc, ka mazulis grib būt pie krūts visu vakaru. Tu reaģē, pielāgojies un dari tieši to, kas viņam šobrīd vajadzīgs.
Un pienāks diena, ātrāk nekā šķiet, kad atcerēsies šos dīvāna maratonus kā posmu, kurā jūs iepazināt viens otru. Tas bija laiks, kad tavs mazulis auga stiprs un drošs, bet tu kļuvi par viņa cilvēku.
Pagaidām - papildini savu ūdens pudeli, pačiep kādu uzkodu, ieslēdz kaut ko, ko tiešām gribas skatīties, un iegulies ērti.
Tu un tavs klasterbarošanās mazulis tieciet galā daudz labāk, nekā tev liekas.