Mazuļa atvešana mājās liek paskatīties uz ierasto vidi citām acīm. Kafijas galdiņa stūris pēkšņi šķiet ass, suņa guļvieta ir pārāk tuvu dīvānam, bet tējas krūze, ko parasti nesat no istabas uz istabu, vairs nav tik nevainīga. Labā ziņa - bērnu drošība mājās nenozīmē, ka dzīvoklis jāpārvērš polsterētā cietoksnī.
Jaundzimušais vēl nerāpo, neceļas kājās un never vaļā skapīšus, tāpēc pilnīgai mājokļa pielāgošanai ir laiks. Sākumā pievērsieties situācijām, kas ir svarīgas jau pirmajā dienā: miegam, ūdenim, bērna celšanai un nešanai, mājdzīvniekiem, ciemiņiem, braucieniem automašīnā un virsmām, uz kurām mazuli noliekat.
Runājot par mājokļa drošību bērnam, bieži prātā nāk vārtiņi pie kāpnēm, kontaktligzdu aizsargi un skapīšu bloķētāji. Tie noderēs vēlāk. Pašlaik mazuļa pasaule ir neliela, taču viņš pilnībā paļaujas uz pieaugušajiem.
Vienkāršs princips: rūpīgi apskatiet vietas, kur mazulis guļ, tiek mazgāts, nests vai nolikts. Tieši šajos brīžos ikdienā visbiežāk tiek pieņemti lēmumi par zīdaiņa drošību.
Pirmie bērnu drošības soļi var būt šādi:
Nav viss jāizdara vienā nogurdinošā pēcpusdienā. Sāciet ar vienu telpu, veiciet dažus uzlabojumus un tikai tad ķerieties pie nākamās. Pamazām mājas kļūs patiesi piemērotas mazulim.
Drošs miegs zīdainim neprasa sarežģītus risinājumus. Mazulim vajadzīgs līdzens, stingrs matracis gultiņā, šūpulītī vai pie gultas stiprināmā zīdaiņa gultiņā, kas paredzēta tieši zīdaiņa miegam. Matracim cieši jāpieguļ gultiņas malām, lai neveidotos spraugas, kurās bērns var iesprūst.
Atcerieties trīs vārdus: stingrs, līdzens un brīvs.
Tas nozīmē, ka gultiņā nav vietas spilveniem, segām ar biezu pildījumu, brīvām sedziņām, gultiņas apmalēm, pozicionēšanas spilveniem, mīkstām ligzdiņām, lielām mīkstajām rotaļlietām vai lupatiņām. Pietiek ar nostieptu palagu. Ja izmantojat segu, tai jābūt vieglai, rūpīgi aizbāztai zem matrača un ne augstāk par mazuļa pleciem. Bērnu liek gultiņā ar kājām pie tās apakšējās malas. Vēl viena iespēja ir bērna izmēram un svaram atbilstošs guļammaiss.
Ko nelikt zīdaiņa gultiņā, ir vērts atcerēties arī tad, ja dāvanu maisiņā nonākušas skaistas segas un rotaļlietas. Miega vietai nav jāizskatās kā fotogrāfijā, tai jābūt drošai.
Katru reizi, arī dienas miegā, guliet mazuli uz muguras. Latvijas speciālistu un starptautisko bērnu veselības ieteikumu pamatprincips ir pirmajos dzīves mēnešos bērnam gulēt vienā istabā ar pieaugušo, bet savā atsevišķā gultiņā.
Neatkarīgi no tā, vai izvēlaties gultiņu vai šūpulīti, drošība sākas ar pašu izstrādājumu. Gultiņa atbilst standartiem, ja tā ir marķēta atbilstoši spēkā esošajām Eiropas prasībām, piemēram, EN 716 standartam bērnu gultiņām un saliekamām gultiņām.
Pērkot lietotu gultiņu vai aizņemoties to no radiem, pārbaudiet īpaši rūpīgi.
Pievērsiet uzmanību šiem punktiem:
Gultiņu nenovietojiet pie loga, žalūziju auklām vai aizkaru saitēm. Bērni aug ātri, un aukla, kas šodien šķiet neaizsniedzama, pēc dažiem mēnešiem var nonākt mazuļa rokās. Arī mēbeles pie logiem labāk pārbīdiet laikus, lai vēlāk tās nekļūtu par kāpšanas palīglīdzekli.
Silta vanna var kļūt par patīkamu vakara rituālu. Taču ūdens ir viens no riskiem, kas var kļūt bīstams ļoti ātri, pat ja vannā ir pavisam maz ūdens.
Vannas temperatūra zīdainim 37°C ir piemērots orientieris, jo tā ir tuva ķermeņa temperatūrai. Visdrošāk to pārbaudīt ar vannas termometru. Var izmantot arī elkoni - ūdenim jājūtas patīkami siltam, nevis karstam. Plauksta bieži ir mazāk uzticama, jo tā ir pieradusi pie augstākas temperatūras.
Vispirms teciniet auksto ūdeni, tad pievienojiet silto un rūpīgi samaisiet. Pirms mazuļa likšanas vannā temperatūru pārbaudiet vēlreiz. Krānus aizgrieziet, lai nejauši neuztecētu karsts ūdens.
Vannas drošība zīdainim balstās uz vienu nepārprotamu noteikumu: nekad neatstāj zīdaini vannā vienu, pat ne uz mirkli.
Neatveriet durvis, neskrieniet pēc dvieļa un neceliet telefonu. Ja kaut kas nepieciešams, ietiniet mazuli dvielī un paņemiet līdzi. Tas var būt neērti, tomēr ir daudz drošāk.
Pirms vannošanas nolieciet pa rokai:
Kamēr bērns ir ūdenī, vienai jūsu rokai vienmēr jābūt uz mazuļa. Arī pavisam mazi zīdaiņi var negaidīti izslīdēt.
Daudzi jaunie vecāki sākumā domā, kā turēt zīdaini, lai nekaitētu viņam un paši justos droši. Neliela nedrošība ir pilnīgi saprotama. Parasti jau pēc dažām dienām rokas atrod savu ritmu.
Paceļot, nesot vai noliekot mazuli, vienmēr atbalstiet viņa galvu un kaklu. Jaundzimušā kakla muskuļi vēl nav pietiekami attīstīti, lai galvu noturētu stabili. Vienu roku palieciet zem galvas un kakla, otru - zem muguras un dibena. Turiet bērnu tuvu savam ķermenim, nevis izstieptās rokās.
Kāpnes prasa īpašu mieru. Turiet mazuli droši ar abām rokām vai izmantojiet pareizi pielāgotu zīdaiņa nēsātāju. Ja iespējams, vienu roku atstājiet brīvu margām. Veļasmašīnas signāls, zvans pie durvīm vai steidzams telefona paziņojums var pagaidīt.
Ja domājat, kā nēsāt zīdaini pa trepēm, atbilde ir vienkārša: lēni, ar stabilu atbalstu un bez papildu mantām rokās. Neturiet karstu tēju, kafiju, zupu vai ko citu, kas var izlīt, kamēr nesat bērnu. Karsts dzēriens var radīt smagu apdegumu dažu sekunžu laikā. Vispirms nolieciet krūzi, pat ja pēc tam dzēriens būs atdzisis. Tā reizēm izskatās ikdiena ar mazuli.
Ģimenes mīlulis var būt mierīgs, draudzīgs un pieradis pie bērniem. Tomēr zīdaini un dzīvnieku nedrīkst atstāt vienus, nekad. Ne fotogrāfijas dēļ, ne uz pāris minūtēm, kamēr aizskrienat uz virtuvi. Pat līdzsvarots dzīvnieks var nobīties no pēkšņas skaņas, neierastas smaržas vai vēlāk - no maza bērna neveiklas kustības.
Iepazīstiniet pakāpeniski. Pirms pirmās tikšanās mājdzīvniekam var dot apostīt sedziņu vai drēbīti ar mazuļa smaržu. Pēc tam ļaujiet dzīvniekam bērnu vērot no tāda attāluma, kurā tas jūtas mierīgi.
Visu kontaktu laikā klāt jābūt pieaugušajam. Vērojiet pazīmes, kas liecina par stresu: nemierīga staigāšana, lūpu laizīšana, novēršanās, sastingums, rūcieni vai slēpšanās. Dzīvniekam nepieciešama klusa vieta, kur neviens to netraucē.
Mājdzīvnieka guļvietai, būrim un barošanas zonai jābūt atsevišķi no bērna rotaļu un miega vietām. Neļaujiet kaķim vai sunim gulēt gultiņā vai šūpulītī, pat ja dzīvnieks vienmēr ir gulējis jums blakus.
Jaundzimušais ģimenē vecākam bērnam var būt gan priecīgs notikums, gan mulsinošs pārdzīvojums. Vienu brīdi viņš mazuli dievina, nākamajā jūtas atstumts. Tas ir normāli.
Māciet bērnam izmantot „maigās rociņas”. Parādiet, kā uzmanīgi paglaudīt mazuļa pēdiņu vai maigi pieskarties matiem. Paskaidrojiet, ka zīdainis vēl nespēlējas un ar viņu jārīkojas klusām un uzmanīgi. Mazs bērns nedrīkst bez pieaugušā palīdzības mazuli celt, barot, vannot vai nest.
Uzraugiet katru tikšanos, īpaši tad, ja mazulis guļ, atrodas uz paklājiņa vai šūpuļkrēsliņā. Ar labiem nodomiem bērns var piedāvāt rotaļlietu, segu vai našķi, kas jaundzimušajam nav piemērots.
Lai vecākais bērns justos piederīgs, iesaistiet viņu nelielos darbiņos:
Svarīgākais vēstījums nav „mazulis tevi aizstāj”, bet gan „tu esi svarīga mūsu ģimenes komandas daļa”.
Pirmais mazuļa brauciens ar auto bieži ir ceļš no dzemdību iestādes uz mājām, tāpēc autokrēsliņu nevajadzētu izvēlēties pēdējā brīdī.
Izmantojiet uz aizmuguri vērstu zīdaiņa autokrēsliņu, kas piemērots bērna augumam un svaram. Braukšana pretēji kustības virzienam daudz labāk aizsargā mazuļa galvu, kaklu un mugurkaulu. Eiropas Savienībā autokrēsliņiem jāatbilst spēkā esošajiem drošības noteikumiem, parasti tas ir norādīts ar marķējumu UN R129 vai vecāko ECE R44 marķējumu. R129 standarts balstās uz bērna augumu un ietver arī sānu trieciena pārbaudes.
Uzstādiet krēsliņu tieši pēc ražotāja instrukcijas. Ja automašīnā izmantojat ISOFIX stiprinājumu, pārbaudiet, vai indikatori rāda pareizu savienojumu. Ja krēsliņu nostiprina ar drošības jostu, rūpīgi ievērojiet jostas maršrutu un pārliecinieties, ka krēsliņš nekustas pārmērīgi.
Drošības jostām cieši un gludi jāpieguļ bērna ķermenim:
Autokrēsliņš ir paredzēts braukšanai, nevis regulāram miegam mājās. Pēc ierašanās mazuli, tiklīdz tas praktiski iespējams, pārlieciet uz līdzenu un stingru miega virsmu.
Regulāri pārbaudiet dūmu detektorus, vēlams reizi mēnesī. Latvijā dūmu detektori mājokļos ir obligāti, un katrā stāvā jābūt funkcionējošai dūmu signalizācijai. Sekojiet ražotāja norādēm par bateriju maiņu un paša detektora nomaiņas termiņu. Ja dzirdat trauksmes signālu vai redzat ugunsgrēka pazīmes, zvaniet uz 112.
Mājoklim jābūt brīvam no tabakas dūmiem. Nesmēķējiet telpās, pie atvērta loga vai automašīnā. Dūmu daļiņas paliek uz drēbēm, matiem un mēbelēm, tāpēc pēc smēķēšanas ārā ir prātīgi nomazgāt rokas un pirms mazuļa turēšanas nomainīt virsējo apģērbu.
Zīdaiņi pavada laiku uz pārtīšanas paklājiņa, dīvāna, gultas, rotaļu paklāja un vecāku rokās. Pirms noliekat bērnu, pārskatiet apkārtni, vai nav sīku priekšmetu. Monētas, pildspalvu vāciņi, pogas, baterijas, rotaslietas, matu sprādzes un iepakojuma gabaliņi ir viegli nepamanāmi.
Tas ir svarīgi arī tad, ja mazulis vēl neveļas. Pieaugušie pārbīda mantas, vecākie bērni noliek rotaļlietas tuvumā, un bērna prasmes mēdz attīstīties ātrāk, nekā šķiet.
Pārbaudiet arī rotaļlietas. Izvēlieties mazuļa vecumam piemērotas lietas bez sīkām atdalāmām detaļām, lobītas krāsas, pogu baterijām vai garām auklām. Ja rotaļlieta ir saplaisājusi, bojāta vai tai ir vaļīga detaļa, labāk to noņemiet, nevis ceriet, ka tā kalpos vēl vienu dienu.
Pārtīšanas galds var būt ērts, taču tas nekad nav vieta, kur bērnu atstāt bez uzraudzības. Izmantojiet drošības siksnu, ja tāda ir, bet atcerieties - tā neaizstāj jūsu roku uz mazuļa. Pirms sākāt pārtīšanu, sagatavojiet autiņus, salvetes un drēbes. Ja jāaiziet, paņemiet bērnu līdzi vai droši nolieciet uz tīra paklājiņa uz grīdas.
Piestipriniet pie sienas augstas kumodes, grāmatu plauktus un televizorus. Jaundzimušais šodien vēl nekāpj, taču tas ir tieši tas, kas jādara pirms bērns rāpo, velkas kājās un sāk ķerties pie visa, kas atrodas viņa tuvumā.
Padomi jaunajiem vecākiem reizēm var izklausīties pēc gara saraksta, par ko satraukties. Patiesībā tie ir mazi ikdienas ieradumi, kas drīz kļūst automātiski: pārbaudīt gultiņu, nomērīt vannas ūdeni, uzmanīgi nest bērnu pa kāpnēm, pareizi piesprādzēt autokrēsliņā.
Jums nav jāpaveic visi bērnu drošības darbi pirmajās dienās pēc mazuļa dzimšanas. Sāciet ar miegu, ūdeni, nešanu un uzraudzību. Pēc tam veidojiet drošu mājokli pamazām, telpu pa telpai, bērnam augot. Šāda pieeja sargā mazuli un vienlaikus atstāj vietu arī patīkamajam - samīļošanai, snaudām, pirmajiem smaidiem un reizēm arī aukstai tējas krūzei.